Amerikas Savienoto Valstu nesenais paziņojums par atteikšanos no pretraķešu aizsardzības sistēmas pēdējā ceturtā posma izvēršanas Polijas teritorijā pamatoti nav izraisījis īpašu plašākas sabiedrības uzmanību, jo būtībā nenozīmē lielas izmaiņas, vismaz, ja uz to raugās no Baltijas valstu drošības viedokļa. Turklāt īsi pēc tam sekoja ASV aizsardzības ministra Čaka Heigela paziņojums, ka Savienotās Valstis esot apņēmības pilnas aizstāvēt Eiropu pret raķešu uzbrukumiem. Arī visai atturīgā Maskavas reakcija un nevēlēšanās komentēt izskanējušo viedokli, ka jaunā Vašingtonas iecere nozīmējot skaidru amerikāņu piekāpšanos krievu priekšā, papildus apstiprina, ka tālās darbības pārtvērējraķešu neizvietošana Polijā patiesībā daudz nemaina reālo drošības ainu. Vismaz Eiropas austrumu daļā. Jāņem vērā, ka turpinās darbs pie pretraķešu aizsardzības pirmo trīs posmu realizēšanas. Pirmais no tiem - ar pārtvērējraķetēm uz kuģiem Vidusjūrā - faktiski jau ir gatavs darbībai. Nākamos divus posmus paredzēts sagatavot līdz 2015. gadam Rumānijā un 2018. gadam Polijā. Jāpiebilst, ka pirmajos trijos pretraķešu aizsardzības posmos tiks izmantotas tuvā un vidējā rādiusa darbības pārtvērējraķetes.
Amerikāņu plānotās klātbūtnes samazināšanās nākotnē ir realitāte, un tam jākalpo par nopietnu argumentu eiropiešu pieaugošajai aktivitātei drošības laukā. Šķiet, ka Polijas augstāko valsts amatpersonu vidū valda sapratne, ka par nacionālo drošību vispirms jādomā pašiem. Šoreiz pēc ASV paziņojuma Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis pavēstīja, ka Polija papildus veidošot savu pretgaisa aizsardzības sistēmu un tā darbošoties kopā ar amerikāņu pretgaisa vairogu. Nākamajā desmitgadē valsts aizsardzības spēkiem tikšot atvēlēti 33 miljardi eiro. Pēc ministra teiktā, ka daļa šīs summas tiks izlietota raķešu, helikopteru, bruņutransportieru, zemūdeņu un bezpilota lidmašīnu iegādei, skaidri redzams armijas modernizācijas plāns. Šādai savu nacionālo aizsardzības jaudu palielināšanai šobrīd ir pamats, jo tā rīkojas pat tādas Eiropas valstis kā Nīderlande, Francija un Vācija. Varšavas centieni Baltijā labi saprotami, jo nav vajadzīgi papildu paskaidrojumi poļu centieniem nodrošināties pret iespējamo Maskavas vēlmi atjaunot dominanci reģionā.
Saprotams arī Lietuvas Seima nacionālās aizsardzības komitejas deputāta Arvīda Anušauska teiktais, ka pieminētais amerikāņu lēmums esot Krievijas uzvara un tā pamudināšot Maskavu pasteidzināt Kaļiņingradas apgabala militarizāciju, jo šādā veidā deputāts, visticamāk, vērsis uzmanību uz Lietuvas nepieciešamību būtiski palielināt savus aizsardzības izdevumus, kam šobrīd tiek izlietoti tikai 0,79% no iekšzemes kopprodukta. Zināms, labs piemērs rodamas tepat - Polijā.