Mīļie vecāki! Diemžēl paši vien tādus viņus esam izaudzinājuši, pārsvarā cenšoties apgādāt materiāli, bet aizmirstot par daudz svarīgākām viņu vajadzībām.
Kas tās būtu?
Pirmkārt, laiks, ko mēs veltām saviem bērniem.
Laiks, kas tiek veltīts sarunām vai kopīgai nodarbei.
Tas viņiem dod iespēju mācīties no vecāku piemēra, attīstīt spriestspēju, nebaidīties izteikt savu viedokli, augt pašapziņā.
Otrkārt, mūsu atbalsts un novērtējums.
Ja tāds būs, tad pat pusaudzis priecāsies padalīties ar saviem senčiem savos sasniegumos, nevis ierausies sevī vai, kas vēl sliktāk, virtuālajā pasaulē.
Tāpēc interesēsimies par to, par ko interesējas mūsu bērni, un piedalīsimies tajā.
Un vēlāk kopīgi priecāsimies, ka mūsu bērni zina, ko viņi grib sasniegt.
Kārlis Kupruks, devītklasnieka tētis