Tāpēc Veselības ministrija (VM) nolēmusi rīkoties stingri - tā plāno jau pavisam drīz tālāk virzīt priekšlikumu, par kuru vairākkārt runājusi - ārstam kā obligātu pienākumu uzlikt pirmās izrakstīt lētākās zāles. Par to, iespējams, būs gaidāmi iebildumi no vismaz kādas daļas mediķu. «Te ir tāds filosofisks jautājums - vai ārstam kā brīvas profesijas pārstāvim drīkst noteikt, kas ir jāizraksta?» saka asociētais profesors Andrejs Ērglis, Latvijas Kardiologu biedrības vadītājs. Viņš jautā - kāpēc vispār ārsts vajadzīgs, ja valsts nosaka lētākās zāles un tās tad varētu automātiski izrakstīt.
Dārgais asinsspiediens
«Pirmie pārmetumi no ārstiem bija - jūs jaucaties mūsu kompetencē, jūs neļaujat mums izvēlēties. Taču tas, ko mēs sakām, - mums nav nekādu iebildumu pret izvēli, bet visam ir jābūt medicīniski pamatotam,» saka Juris Bundulis, VM valsts sekretāra vietnieks. Proti, ja zināms, ka lētākās zāles pacientam var radīt nopietnas blaknes, ir zāļu nesavietojamība, tas ir dokumentācijā jāapraksta, un tad var izrakstīt citus medikamentus. J. Bundulis arī uzsver - ārstus diagnožu noteikšanā neviens negrasās ierobežot.
Lai arī pēdējos gados pacienti valstij vidēji kļūst ar katru gadu «lētāki» - ienākot ģeneriskajiem medikamentiem, zāļu izmaksas samazinās, VM iestādes, iepazīstoties ar pērnā gada datiem, konstatēja, ka atsevišķās diagnožu grupās pacienti valstij joprojām izmaksā dārgāk. Sirds asinsvadu slimību ārstēšana ir viena no diagnožu grupām, kurām valsts atvēl vislielākos līdzekļus. Taču VM ievērojusi, piemēram, zāles, kas domātas asinsspiediena pazemināšanai, par kurām valsts kompensējamo zāļu sistēmā pērn maksājusi vairāk nekā 2009. gadā.
Veselības ekonomikas centrs (VEC) savukārt norāda uz sitienu arī pa pacienta maciņu saistībā ar asinsspiediena ietekmēšanas zālēm. Kā uzskatāmu piemēru VEC direktora p. i. Māris Taube min perindoprilum grupas zāles, kas ir visbiežāk lietotās asinsspiediena ietekmēšanai. No kopējā šo zāļu patēriņa 78% ir dārgie oriģinālie medikamenti, kuriem aptiekas cena ir 6,72 lati. Attiecīgi tikai 22 % pacientu lietojuši lētās - ģeneriskās zāles, no kurām pašas lētākās maksāja Ls 3,77. Pērnā gada beigās virknei sirds asinsvadu slimību samazināja līdzmaksājumu, valsts apmaksā 75% nevis 50%.
Ārsti iesakot labāko
Asociētais profesors A. Ērglis saka: «Ārsta būtība ir ieteikt pacientam vislabāko. Vai mēs varam slēpt no pacienta, kas ir labākās zāles?» Ja cilvēks nevar nopirkt oriģinālzāles, tad varot izrakstīt labākās no ģeneriskajām zālēm. Tiesa, viņš gan pats nezinot, cik lielas ir atšķirības cenā starp oriģinālmedikamentiem un ģeneriķiem, jo zāļu cenas esot mainīgas. A. Ērglis arī ir skeptisks, vai, lietojot principu, ka ārstam kā pirmās zāles jāizraksta lētākās, izdotos panākt ekonomiskus ieguvumus, jo pacienti vairāk cietīšot no blaknēm un var nākties biežāk doties pie ārsta. «Vai ir ekonomiski izdevīgi uzbūvēt lidmašīnu no saplākšņiem?» viņš vaicā. Rīgas Stradiņa universitātes docente, farmakoloģe Santa Purviņa uzreiz norāda - te negribētu teikt, ka lielākais vairākums pacientu izvēlas, bet gan precīzāk būtu - lielākais vairākums ārstu izraksta oriģinālmedikamentus, un bieži vien vēl tieši nobrīdina, ka šis ir labākais medikaments. «Pat, ja aptiekā pacientam farmaceits arī piedāvā lētāku analogu, cilvēka psihe tomēr ir nostādīta tā, ka, pirmkārt, uzticas tam, ko ārsts saka, un, otrkārt, jo dārgāks, jo labāks,» viņa piebilst.
Liels īpatsvars dārgajiem
VNC pārstāvis Atis Mārtiņsons saka - vidēji 27% ģimenes ārstu izraksta lētākās zāles. «Ģimenes ārstiem [ģeneriķu] izrakstīšanas diapazons arī bija ļoti liels - no tādiem, kas gandrīz nemaz nav izrakstījuši lētās līdz tādiem kas ap 80, 90% izraksta.»
S. Purviņa skaidro - ja analizē tirgus apgrozījumu, tad, kaut gan ģeneriskos medikamentus iekļauj sarakstā ar references cenām, tomēr oriģinālmedikamentu un tā saukto brand-generic (dārgākas ģeneriskās zāles) medikamentu īpatsvars ir milzīgs. «Farmācijas kompānijas tērē milzīgus līdzekļus mārketinga aktivitātēm un visdažādākajos veidos cenšas ieinteresēt ārstus izvēlēties tieši viņu medikamentu,» saka S. Purviņa.