Eko veikaliņa Dabas dobe saimniece, septiņus gadus vecā Jurģa, piecgadīgā Kārļa un divgadīgās Maijas mamma Liene Brizga-Kalniņa ar ģimeni jau pusgadu mīt Amerikā. Lienes vīrs Jānis pērn ieguva doktora grādu vides zinātnē un Fulbraita stipendiju pētījuma veikšanai ASV, Merilendas Universitātē, bet ģimene devās līdzi. Latvijā viņi bija zaļā dzīvesveida entuziasti, un Liene dalās pieredzē MiniDienai, kā ģimenei ar maziem bērniem izdodas realizēt eko dzīvošanas principus.
Kas tev šķiet svarīgākais, domājot par dabai draudzīgu dzīvesveidu?
Par to, kas ir zaļais dzīvesveids un ko ievērot būtu svarīgi, mani uzskati ir vairākkārt mainījušies. Ir bijis periods, kad man likās ļoti nozīmīgi pirkt visas lietas, kas ir zaļas - pārtiku, sadzīves preces, apģērbu. Es joprojām domāju, ka bioloģiskā pārtika ir vislabākā, gaļa jāēd pēc iespējas mazāk, un man ļoti patīk organiskās kokvilnas apģērbs, bet šķirot atkritumus ir nepieciešams. Zaļš patēriņš noteikti ir labāks veselībai un arī videi, tomēr svarīgāk un pa īstam zaļi ir iziet no patēriņa domāšanas. Ir cilvēki, kas dara to radikāli - piemēram, lasīju par ģimeni, kas gadu dzīvo bez naudas, citi veido naturālās saimniecības, frīgāni pārtiek no lielveikalu izmestās pārtikas. Mēs neesam tik interesanti. Tomēr mēs ļoti piedomājam pie tā, vai mums ir vajadzīgas jaunas lietas, un pērkam tikai to, kas ir patiešām vajadzīgs.
Kāpēc tas ir nozīmīgi?
Mums tas ir svarīgi, jo es vēlos izaudzināt bērnus, kuri spēj atšķirt, kas viņiem ir patiešām vajadzīgs, no tā, ko viņiem par vajadzīgu iepotē ārējie spēki - mārketings, reklāma, mediji. Bērnus, kuri saprot, ka viņu rīcība ir saistīta ar daudz ko citu pasaulē - ūdens krānā saistīts ar zivīm okeānā un košļenes nomešana uz zemes var nogalināt putnu.
Kā zaļā dzīvesveida ideju realizējat savā ģimenē?
Mums ir nodalītas atbildības - es vairāk piedomāju par pārtiku un sadzīves precēm, bet vīrs pieskata energoefektivitāti un mūsu ģimenes ekoloģisko pēdu kopumā. Tā kā viņš ir pētnieks tieši vides zinātnes jomā, tad viņš arī pēta mūs un rēķina mūsu pārtikas, transporta, enerģijas patēriņu un tā atstāto ietekmi uz klimatu. Mēs arī stāstām bērniem, ko un kāpēc darām, taču vienkāršoti, nebiedējot ar klimata pārmaiņām. Puikas vislielāko uzmanību pievērš atkritumiem - viņiem ļoti iespiedies prātā gan piemērs ar košļeni un putnu, gan tas, ka plastmasas maisiņi, nokļūstot upēs un jūrās, nodara pāri zivīm un jūras dzīvniekiem. Reizēm, ejot pastaigāties, viņi grib ņemt līdzi maisus un lasīt izmētātos atkritumus, kuru šeit, Amerikas priekšpilsētā, ir diezgan daudz.
Cik viegli ir dzīvot zaļi ASV?
Ja Latvijā zaļš dzīvesveids tomēr vairāk vai mazāk ir izvēle, kuru īstenot ir samērā vienkārši, Amerikā tas patiešām ir izaicinājums - peldēšana pretī straumei un masīvajam patēriņam. Pārtikas industrija ir milzīga, un tajā valda pārstrādātā un dažādi papildinātā pārtika, bioloģiskā ir dārga - katrā ziņā vidējam amerikānim par dārgu. Lētie apģērbi un elektronika ļauj ar vieglu roku to pirkt un mest ārā. Transports balstās uz personīgajiem auto, to atmest tikpat kā nav iespējams, sabiedriskā transporta sistēma ir vāji attīstīta. Ir daudz plastmasas, vienkāršo cilvēku mājas ir būvētas no lētiem un ne tiem dabīgākajiem materiāliem, arī atkritumu apjoms milzīgs. Šādā izejas pozīcijā zaļš dzīvesveids ir turīgo cilvēku priekšrocība, jo viņi var atļauties pirkt zaļos produktus, vai arī trūcīgo nolemtība, jo viņiem nav auto, viņi nevar atļauties lidot ar lidmašīnām, un tādā veidā viņu dzīvesveids ir videi draudzīgāks. Tajā pašā laikā šeit ir arī daudz lieliskas pieredzes. Amerikā ir ļoti daudz skaistu vietu, varenu dabas skatu un arī ļoti daudz dabas parku ar iekārtotām takām staigāšanai, braukšanai ar riteņiem. Mēs dodamies uz kādu dabas parku katrā nedēļas nogalē. Otra ideja, un to noteikti derētu aizņemties Latvijai, ir lietu otrreizēja izmantošana. Šeit tas ir ļoti izplatīti, un tas, protams, ir blakusefekts varenajam patēriņam - cilvēki labprāt šķiras no mantām, kuras viņiem nav vajadzīgas, tās par lētu naudu pārdodot vai vēl biežāk - ziedojot kādam no milzīgajiem lietoto mantu veikaliem. Atdošana bieži vien notiek tā - nevajadzīgās mantas vienkārši tiek izliktas ārā uz ielas pie mājas un tās var ņemt ciet. Otrs organizētsveids ir Freecycle (www.freecycle.org) - vēstkopa, kurā cilvēki publicē ziņas par lietām, ko viņi atdod, un citi vēstkopas dalībnieki piesakās. Tā kā mēs šeit esam tikai uz neilgu laiku, tad visa mūsu iedzīve ir freecycle.
Kādi ir tavi ieteikumi ģimenēm, kas ir svarīgākais, ar ko sākt, ja interesē zaļais dzīvesveids?
Ģimenēm ar maziem bērniem es noteikti iesaku sākt ar pārtiku un visu to, kas skar mūs tuvu - kosmētiku, sadzīves ķīmiju. Bērna attīstībai dabīga, mājās gatavota pārtika ir ļoti nozīmīga, un svarīgi ir arī tas, lai vecāki viņiem vienkārši un saprotami, bez morāles stāsta, no kurienes nāk kartupelis un kāpēc mēs nepērkam krāsaino un pēc košļenes smaržojošo šampūnu multenes pudelītē. Bērni labprāt iesaistās atkritumu šķirošanā un labi saprot, kāpēc nevajag izmētāt tos uz ielas. Un bērni paši par sevi ir viszaļākie no zaļākajiem - tas, kas viņiem vislabāk patīk, ir atrasties ārā, dabā, skraidīt un rotaļāties ar zemi, kokiem, lapām, savu attieksmi pret pārstrādātu pārtiku ar pārāk daudz cukura un E vielām viņi parāda ar uzvedības izmaiņām un alerģijām. Es arī noteikti bērniem izstāstītu par to, kur tiek ražotas plastmasas rotaļlietas, kā tās ar lielu kuģi tiek vestas no tālās Ķīnas, un tad, kad ir apnikušas un saplēstas, un izmestas atkritumos, tās daudzus simtus gadu tur tā arī guļ.
Zaļa dzīvesveida stūrakmeņi
Evija Rudzīte ir Vides biedrības homo ecos: vadītāja un mamma sešgadīgajai Alisei un trīsgadīgajai Katei. «Daudzi cilvēki nav aizdomājušies par to, ka vidi piesārņo ne tikai lielās rūpnīcas, bet arī mēs paši, ielaižot savā mājā plašu sadzīves ķīmijas arsenālu. Arī mēs paši esam atbildīgi par dabas resursu noplicināšanu, ja pakļaujamies reklāmām, kas mūs mudina pirkt un patērēt aizvien vairāk,» uzskata Evija.
Dzīvošanai pilsētā ir ļoti liela ietekme uz vidi, tāpēc pilsētniekiem ir īpaši jādomā, kā mazināt savu ikdienas paradumu ietekmi. To var darīt, apzinoties likumsakarības. «Mūsu ģimenē par to aizdomājāmies, kad piedzima pirmais bērns. Jauno vecāku informācijas laukā ir daudz ziņu par mazgāšanas līdzekļu ietekmi uz veselību, un uzreiz sapratām, ka negribam, lai mūsu bērnam ir jāsaskaras ar kaitīgu ķīmiju. Tālāk jau sākām domāt, kas ir veselīga pārtika, un mainījām ēšanas paradumus. Ar laiku svarīgs kļuva arī vides aspekts, saprotot, ka piesārņotā un degradēta vidē mēs paši nebūsim veseli un laimīgi.»
Lai dzīvotu zaļi, jāpievērš uzmanība četriem aspektiem: mājoklis, transports, pārtika, vispārējais patēriņš.
Mājoklis
Jāizvērtē nepieciešamība mājas tīrīšanā lietot sadzīves ķīmiju - «niknākie» netīrumu uzveicēji ir nikni arī attiecībā uz cilvēku un vidi. Liela daļa kanalizācijā netiek attīrīti un nonāk ūdeņos (upēs, jūrā). Kā alternatīva ir mikrošķiedras lupatiņas, kas ilgi kalpo, un ar tām var labi iztīrīt ikdienas netīrumus. Ja nepieciešams, var lietot eko sadzīves tīrīšanas līdzekļus.
Mājoklī jāpievērš uzmanība enerģijas patēriņam - jebkuras enerģijas ražošana ir saistīta ar negatīvu ietekmi uz vidi, tāpēc ir svarīgi taupīt. Tas iet roku rokā ar māju siltināšanu, dabisko resursu izmantošanu.
Videi un cilvēkam draudzīgāk ir dzīvot mājoklī, kur ir dabīgas lietas, piemēram, koka, nevis plastmasas galds un krēsli, un citas mēbeles.
Mājoklī jāparedz vieta atkritumu šķirošanai, jo arī atkritumi ir resurss, kas ir jāizmanto, lai saudzētu dabas resursus. Bīstamie atkritumi (baterijas, elektronika) ir jānodod tam īpaši paredzētajos savākšanas punktos, tos nedrīkst izmest sadzīves atkritumu miskastē. Diemžēl vairumā Latvijas pilsētu nav iespējas šķirot organiskos atkritumus, kas veido kompastu, ko pašvaldība varētu izmantot puķu audzēšanai.
Transports
Jāizvēlas videi draudzīga pārvietošanās. Braukšana ar auto rada CO2 izmešus, kas paātrina klimata pārmaiņas. Braukšana ar velosipēdu ir labāka gan videi, gan cilvēka veselībai. Ja ir jābrauc ar auto, jāmeklē līdzbraucēji.
Pārtika
Mūsdienu globālajā tirgū veikalos pērkam pārtiku, kas nāk no tālām zemēm, mums nav informācijas, kā tā ir audzēta. Pārtikas atgādāšanai izmanto lidmašīnas, automašīnas, kas atkal papildina CO2 izmešus. Videi un cilvēkam veselīga pārtika ir tāda, kuras ķēde ir īsāka, un mēs varam izsekot, kādos apstākļos tā ir ražota. Pētnieki ir apstiprinājusi, ka bioloģiski audzētai pārtikai ir pozitīva ietekme uz cilvēka veselību un labklājību pretstatā pārtikai, kura ir pildīta ar «uzlabotājiem» un E vielām, kas var izraisīt dažādas veselības problēmas.
Videi un cilvēkam draudzīgi ir lietot sezonālu pārtiku. Pastāv arī uzskats, ka katram cilvēkam ir jāēd tie pārtikas produkti, kas aug viņa apkārtnē un tie viņam dos vislielāko labumu.
Vispārējais patēriņš
Viens no būtiskajiem apsvērumiem ir saprast, vai attiecīgā prece patiešām ir nepieciešama, un tikai tad pirkt jaunu, ja to nevar uztaisīt pats, mēģināt dabūt no kāda cita, kam tā nav vajadzīga, vai iegādāties lietotu. Daudz ko cilvēki var gatavot mājās un būt droši, ka lieto kvalitatīvas preces, piemēram, kosmētiku, sveces.