Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijā informē, ka caurmērā valstī cilvēki nav norēķinājušies aptuveni par trešdaļu pagājušajā apkures sezonā patērētās siltumenerģijas, un nav pārliecības, ka līdz salam saistības tiks nokārtotas. «Ja nevar samaksāt, pakalpojumu nevar saņemt,» brīdina E. Vīgants.
Spriež jau gadu
Pašreiz likums pieļauj ēku remontdarbu fonda naudu novirzīt siltuma rēķinu apmaksai tikai ar iedzīvotāju piekrišanu, taču reālā dzīvē apsaimniekotāji ne vienmēr prasa atļauju. «Sevišķi lielās pilsētās iedzīvotāji ir ļoti slikti organizēti un kopsapulcēs nepiedalās,» problēmas vienoties ar dzīvokļu īpašniekiem par naudas pārdali par labu apkurei akcentē Saeimas deputāts Jānis Lagzdiņš. Veicot attiecīgus grozījumus likumā, viņu piekrišana vairs nebūtu jālūdz. Šāda norma attiektos uz mājām, kuras iedzīvotāji nav pārņēmuši.
Nākampirmdien par minētajām izmaiņām normatīvajos aktos diskutēs J. Lagzdiņa vadītās Saeimas apakškomisijas locekļi. Viņš gan atzīst, ka «šāds priekšlikums juridiski būs apstrīdams Satversmes tiesā», jo likumdevējs teorētiski nedrīkst iejaukties divu privātpersonu - dzīvokļu īpašnieku un apsaimniekotāju - līgumiskajās attiecībās, taču deputātiem ir arī jādomā, lai «nebūtu tādas situācijas, ka netiktu pieslēgtas dzīvojamās mājas pie apkures». Ierosinājums nācis no Rīgas pilsētas izpilddirektora Jura Radzeviča (LPP/LC), ar viņu Dienai otrdien neizdevās sazināties.
«Tas, no vienas puses, būtu īslaicīgs risinājums, bet, no otras, - godprātīgu maksātāju interešu aizskārums,» pagaidām svārstīga ir komisijas locekle Ilma Čepāne (PS). Viņa uzsver, ka «ļoti uzmanīgi šādas lietas ir jāvērtē», taču vienlaikus neslēpj, ka apakškomisijā par parādnieku jautājumu «gadu spriežam, bet nevaram izdomāt, ko darīt».
Roka neceļas
Namu apsaimniekotāji pauž, ka pareizāk būtu sakārtot parādu piedziņas procesu, lai varētu vērsties pret nemaksātājiem. «Taču tik tālu neviens neskatās. Apkures sezona nāk virsū, un politiķi domā, kur šo naudu ātrāk paņemt,» saka LNPAA vadītājs Ģirts Beikmanis. Ja likums tomēr tiek grozīts, tad, viņaprāt, jānosaka, kādos apstākļos un kā apsaimniekotāji drīkst tērēt iedzīvotāju naudu.
Pret Saeimā apspriestajām izmaiņām ir Latio namsaimnieks vadītājs Aivars Gontarevs, jo tas uzlabotu monopolista Rīgas siltums pozīcijas. Viņš iesaka pāriet uz tiešajiem norēķiniem starp katru dzīvokli un siltumpiegādātāju. Lai arī tas prasītu ieguldījumus siltuma skaitītājos, iedzīvotājiem vairs nebūtu jāmaksā parādnieku vietā, un viņiem būtu garantija, ka komunālo pakalpojumu piegāde netiks pārtraukta tādēļ, ka kaimiņš nemaksā.
Šo ideju līdz šim ir bremzējušas lielās investīcijas. Savukārt par ātrāku komunālo parādu piedzīšanas kārtību Saeima līdz šim nav spējusi vienoties, atzīst J. Lagzdiņš. Tas nozīmētu, ka darba algu, nodokļu, hipotekāro kredītu u.c. parādu lietas tiesās tiktu kavētas, bet «noteikt, ka maksa par siltuma piedziņu ir svarīgāka par bērnu uzturlīdzekļiem, man roka neceltos», piebilst deputāts. Viņš gan sola, ka pirmdienas sēdē deputāti spriedīs arī par citiem problēmas risinājumiem.