Nīderlandes izlases galvenais treneris Luiss van Gāls pārsteidza ar sastāva izvēli. Kreisās malas uzbrūkošā aizsarga pozīcijā tika sūtīts pieredzējušais uzbrucējs Dirks Keits. Tam arī bija savs izskaidrojums. Atšķirībā no grupu turnīra spēlēm, kurās visiem oranžo pretiniekiem bija pārsvars bumbas kontrolē, šoreiz pirmā numura loma bija jāuzņemas Nīderlandei. Tas nozīmēja, ka malējiem spēlētājiem jābūt vairāk tendētiem uz uzbrukumu, bet Keita fiziskie dotumi allaž ļāva veiksmīgi nosegt visu flangu.
Nīderlandes sastāvā bija pārsteigumi, turpretim viņu vārtsarga Jaspera Silesena nepārliecinošais sniegums un uzbrucēju problēmas blīvas un organizētas aizsardzības pārvarēšanā bija paredzamas parādības šajā mačā. Meksikāņi uzbruka asāk, bīstamāk, turklāt aizsardzībā kļūdījās retāk. Pirmajā puslaikā bīstamākās vārtu gūšanas iespējas bija tieši viņiem, bet otrā puslaika ievadā Džovanni duš Santušs guva vārtus it kā no nekā - esot vairāku «oranžo» ielenkumā, viņš ar kreiso kāju bumbu kā lielgabalu raidīja favorītu vārtu stūrī, panākot 1:0.
Pēcāk Meksika ierakās aizsardzībā. Kolīdz kāds futbolists oranžā kreklā saņēma bumbu, tā viņam klāt uzreiz bija ātrs un nepiekāpīgs meksikānis. Nācās paļauties uz centrējumiem un standartsituācijām - pēc vienas no tādām Veslijs Sneiders izlīdzināja rezultātu.