B bāra īpašnieks Armands Mednieks kā galveno pēdējo gadu tendenci min, ka cilvēki sākuši svinēt ekonomiskāk. «Tiek vairāk rēķināts, tādēļ samazinās vidējais rēķina apmērs uz vienu pasākuma dalībnieku. Cilvēkiem it kā nauda parādās, taču vienalga tiek meklēti veidi, kā ietaupīt. Arī kāzās bieži vien jaunais pāris uzsauc tikai daļēji, bet pārējo sedz viesi,» tērēšanas paradumus ieskicē A. Mednieks. Vaicāts par pārmaiņām pasākumu ēdienkartēs, B bāra saimnieks teic, ka šajā ziņā par vienotu tendenci nevar spriest, jo viss ir atkarīgs no tā, ko pasūta. Viņš skaidro, ka paši restorāni cenšas specializēties noteiktās nišās, kurās tiem jau ir zināmas iestrādes, jo plašs piedāvājuma spektrs prasa pārāk lielus resursus.
To, ka potenciālo pasākumu rīkotāji visai rūpīgi skaita naudu, atzīst arī Jelgavas Pusdienu restorāna Otto īpašniece Rudīte Neiberga. Vienlaikus viņas darba prakse liecina, ka cilvēki ir kļuvuši izvēlīgāki, sekojot dažādos žurnālos aprakstītajām modes tendencēm. «Parastas cūkgaļas karbonādes ir kļuvušas par pagātni. Cūkgaļu neizvēlas, tās vietā dažādos pasākumos vairāk pasūta zivi vai liellopu gaļu. Vairāk izvēlas dažādus aukstos galdus, kanapē maizītes utt.,» stāsta restorāna saimniece. Pēc viņas teiktā, lielāka nozīme ir arī veselīgumam un tam, lai galds kļūtu «zaļāks». «Arī salātu izvēle ir mainījusies, atsakoties no tiem, kas gatavoti ar majonēzi, to vietā izvēloties tādus, kas gatavoti, piemēram, ar citrona mērci,» komentē R. Neiberga.
Pasākumu organizatori savukārt samērā pozitīvi novērtē pārmaiņas ēdināšanas servisa kvalitātē. «Veidojot bankas tēlu, bieži saskaramies ar korporatīvo pasākumu rīkošanu, kur kvalitatīvam ēdināšanas servisam ir ļoti liela nozīme. Jāsaka, ka šo gadu laikā ēdināšanas pakalpojumu piedāvājumu skaits ir krietni audzis, turklāt uzlabojusies ir arī to kvalitāte,» situāciju komentē Nordea bankas Komunikācijas departamenta vadītāja Baltijas valstīs Signe Lonerte. Runājot par ēdienkartes izvēli, viņa teic, ka lielākoties korporatīvajos pasākumos tiek pasniegtas tā sauktās pirkstiņuzkodas, kas piemērotas arī tad, ja kafijas pauze tiek aizvadīta neformālās sarunās, stāvot kājās. «Tāpat jāatceras, ka cilvēku ēšanas paradumi ir ļoti atšķirīgi, tāpēc vienmēr jāpadomā, lai piedāvājumā būtu arī veģetāras uzkodas. Lielākoties izvēlamies un sadarbojamies ar zināmiem un iepriekš pārbaudītiem ēdinātājiem, jo mums vienlīdz svarīga ir gan ēdiena kvalitāte, gan serviss. Ikviena pasākuma ēdienkarti ietekmē sezonas aktualitātes, tādēļ grūti izcelt kādas ļoti būtiskas izmaiņas,» skaidro S. Lonerte. Minot pieredzi, viņa teic, ka ēdināšanas izmaksas par vienu pasākuma dalībnieku nav izteikti mainījušās, bet augušas ir tieši servisa izmaksas, jo profesionālu viesmīļu skaits pilsētā ir mazāks nekā pieprasījums pēc augstas kvalitātes apkalpošanas.
R. Neiberga secina, ka pasūtījumu paēdināt dažādu pasākumu dalībniekus netrūkst: «Šogad situācija salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem noteikti ir uzlabojusies, pieprasījums ir ļoti augsts. Mums katru nedēļas nogali ir kāds pasākums.»
Augsto pieprasījumu atzīmē arī a/s Lido valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa. «Mūsu novērojumi liecina, ka privātu un korporatīvu pasākumu intensitāte pakāpeniski pieaug. Uzņēmumi arvien biežāk atļaujas svinēt savus svētkus kopā ar darbiniekiem un partneriem un to dara ar lielāku vērienu nekā iepriekšējos gados,» vērtē R. Auziņa. Viņa piebilst, ka saglabājas stabila interese arī no privātajiem pasūtītājiem, jo mūsdienu dinamiskajā ikdienā cilvēki novērtē iespēju aiztaupīt savu laiku un pūliņus, svētku maltītes nodrošināšanu uzticot profesionāļiem.