Pavisam konkursā Euroskills 2010, kas decembra vidū notika Portugāles galvaspilsētā Lisabonā, piedalījās ap 500 dalībnieku no 27 valstīm, kuri sacentās un demonstrēja savas prasmes un zināšanas 52 profesijās. Latvijai tika arī sudraba medaļa, ko savas profesijas grupā izcīnīja topošie robotu tehniķi no Rīgas Tehniskās koledžas Bruno Bremmers un Kristaps Melderis. Konkursā piedalījās arī topošais krāsotājs Kaspars Vītolnieks no Limbažu arodvidusskolas, labus rezultātus uzrādīja viesmīle Baiba Īvāne no restorāna Vincents un pavārs Kārlis Mugins no restorāna Bergs.
Gatavojās nopietni
Konkursā Euroskills var piedalīties jaunie un topošie profesionāļi vecumā no 17 līdz 25 gadiem - gan tādi, kas savu profesiju vēl tikai apgūst, gan tādi, kas tajā jau strādā. Linda ikdienā ir viesnīcas Hotel de Rome recepcijas darbiniece, un konkursam viņu pieteica darba devējs. «Piekritu uzreiz, lai gan līdzīgos profesionālos konkursos iepriekš nebiju piedalījusies,» Linda teic un piebilst, ka tādu Latvijā viesnīcu recepciju darbā nemaz nav. Tāpat kā skolu, kur apgūt tieši šo profesiju, nevis, piemēram, uzreiz viesnīcu vadību.
Tiesības braukt uz Portugāli Linda izcīnīja Latvijas mēroga atlasē. Pirms došanās uz Euroskills sākās intensīva gatavošanās starptautiskajai sacensībai. Aptuvenie uzdevumi un vadlīnijas konkursantiem bija zināmi, un viesu uzņemšanas darba iemaņas Linda pulēja kopā ar nozares eksperti viesnīcas Royal Square Hotel & Suites direktori Kristiānu Ancāni. «Savukārt Valsts izglītības attīstības aģentūra nodrošināja angļu valodas un psiholoģijas kursus, kas bija ļoti noderīgi, jo uztraukums bija liels, sākumā rokas trīcēja,» Linda stāsta. Viņai par konkursu palikuši tikai pozitīvi iespaidi, tomēr meitene atzīst, ka viss norisinājies pilnīgi citādi, nekā viņa pirms tam iedomājusies. Nākamā gada konkursantiem viņa iesaka aprunāties ar tiem jauniešiem, kas tajā jau pabijuši.
Ģībstoši viesi
Konkurss Lisabonā ilga trīs pilnas dienas, un Linda savas profesijas kategorijā, kurā sacentās seši finālisti no dažādām valstīm, izturēja 66 uzdevumu moduļus. Uzdevumi lielākoties bija praktiski un ar darba vidi saistīti. Lielajā konkursa hallē bija uzbūvēta īsta viesnīcas recepcija, arī pati «viesnīca» nebija gluži iedomāta, bet ar reālu prototipu Anglijā, par kuru bija jāzina dažādi sīkumi. Bija žūrija un skatītāji, kas konkursu vēroja, bija arī «viesnīcas viesi», kuru lomās iejutās un situācijas izspēlēja vietējie tūrisma studenti. «Bija ļoti dažādas epizodes, piemēram, ko dari brīdī, kad viens viesis iegriež pirkstā, bet otrs, ieraugot asinis, ģībst? Pie kura pirmā iesi?» Linda raksturo. Viņa stāsta, ka vērtīgākais ieguvums no konkursa bijusi iespēja mācīties no pārējiem finālistiem, kuri bijuši ļoti spēcīgi konkurenti - arī tādi, kuri strādā Hilton un Radisson viesnīcās, kas izceļas ar ļoti augstiem standartiem un prasībām.
Tomēr par savu veiksmes ķīlu Linda sauc to, ka izdevās iekšēji atbrīvoties. Uztraukuma un arī nelielu tehnisku problēmu dēļ visgrūtākais šķitis pirmais uzdevums - atbildēšana uz telefona zvaniem. «Bet pēc tam pateicu sev - es šo konkursu gribu izbaudīt! Ja stresošu, es to nevarēšu izdarīt un nekādu labo panākumu arī nebūs. Atcerēšos tikai to, ka sēžu un stresoju. Bija arī daudzi uzdevumi, kuros ir kāds āķītis, ko tu uztraucoties nepamani,» Linda teic. Nomierināšanās izrādījās pareizā stratēģija arī meitenei no Nīderlandes, kas praksē viesnīcā bija bijusi tikai pāris nedēļu, bet, visiem par pārsteigumu, konkursā ieguva trešo vietu. «Recepcijas darbs galu galā ir viesmīlības darbs. Tam jānāk dabiski un nepiespiesti,» Linda nosaka.
Nākotne - viesnīcā
Aiz viesnīcas recepcijas letes pati Linda nonākusi gluži nejauši. Pēc Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas beigšanas viņa kala plānus par arhitekta profesiju, taču sāka studēt Latvijas - Vācijas starpkultūru sakarus Latvijas Kultūras akadēmijā. Lai gan akadēmiju Linda pameta, jo nejutās tajā īsti iederīga, tā mācību daļa, kas viņai ļoti patika, bija par vāciešu ieradumiem, kultūras īpatnībām. Kad draugs, kas strādāja Hotel de Rome mudināja Lindu pieteikties vakancei šīs viesnīcas recepcijā, meitene nosprieda, ka tā būtu laba iespēja dažus mēnešus pastrādāt un pārliecināties, vai ārzemnieku paradumi atbilst tam, ko viņa par tiem bija mācījusies. Dažu mēnešu vietā gan sanākuši četri gadi, un Linda teic, ka atradusi savu īsto vietu. Pirms tam viņa mēnesi bija aizvietojusi sekretāri Valsts vides dienestā, pastrādājusi arī par pārdevēju džinsu veikalā, bet savu nākotni tagad saista tikai ar viesnīcu jomu. Linda studē vadības zinības Latvijas Universitātē, plāno arī maģistrantūru, iespējams, viesnīcu vadībā, tomēr atzīstas, ka viesnīcā grib palikt tā dēvētajā front daļā, aci pret aci ar viesi. «Mani saista tieši viesu uzņemšana,» viņa saka.