Premjera Valda Dombrovska (JL) pēc balsojuma atzītais ļāva saprast, ka «mēs varēsim saņemt aizdevumu,» un izvairīties no valsts maksātnespējas. Vēl otrdien V.Dombrovskis gan nevarēja precīzi pateikt, kad būs skaidrs, ka Valsts kasi papildinās aizdevēju nauda. Iespējams, tas būs zināms jau šonedēļ. Lielākais maksājums, 1,2 miljardi eiro (ap 843 miljoniem latu), jāieskaita Eiropas Komisijai (EK). Saeimas balsojums kalpos par starta signālu, lai EK sāktu procedūras un Latvija varētu saņemt paredzēto finanšu atbalstu.
Pavisam Valsts kasei jūlijā no ārvalstu aizdevējiem (EK, Starptautiskā Valūtas fonda, Pasaules Bankas, citiem) jāsaņem 1,19 miljardi latu. Premjers prognozē, ka reāls maksājums Valsts kasē varētu būt gaidāms jūlija sākumā.
Līgums ar aizdevējiem paredz, ka apmēram pusi naudas valsts var izmantot budžeta cauruma (665 miljoni latu) lāpīšanai, savukārt otra daļa atvēlēta finanšu tirgus stabilizēšanai. Tiesa, netiek izslēgts, ka daļu no finanšu tirgus stabilizēšanai atvēlētā finansējuma valdībai nāksies izmantot budžeta deficīta segšanai, īpaši gadījumā, ja ekonomikas lejupslīde turpināsies un pieaugs sociālā spriedze, prasot papildus līdzekļus sociālās aizsardzības pasākumiem.
Jaunums, apstiprinot budžetu, bija likumā pirmoreiz iekļautais pants, kurš ļoti skaidri vēsta par valdības darāmajiem darbiem, veidojot 2010.gada budžetu. Ar likuma spēku tika noteikts, ka nākamā gada budžets valdībai jāveido, lai deficītu samazinātu vēl vismaz par pusmiljardu latu, tāpat atrunāts, ka var tikt apsvērta pensionēšanās vecuma palielināšana, ka valdība var paredzēt PVN likmes paaugstināšanu no 21% uz 23%, kā arī īstenot citas izmaiņas nodokļu politikā.
Nākamā gada valsts budžetu premjers sola sagatavot līdz oktobrim. Finanšu ministrs Einars Repše (JL) iepriekš uzsvēris, ka valdība izvērtēs visu valsts tēriņu lietderību. Valdībai tagad jāsāk izstrādāt arī sociālās aizsardzības plāns.
Gandrīz astoņu stundu garās Saeimas sēdes laikā premjeram un finanšu ministram vairākas reizes nācās kāpt tribīnē un atgādināt, kāda ir smago lēmumu cena. Proti, ka valsts budžets vairs nevar atļauties tik lielus tēriņus un ka, neatbalstot valdības sagatavotās izmaiņas, valsts riskē nonākt uz bezdibeņa sliekšņa, jo tad ārvalstu donoru nākamais aizdevums netiks saņemts un, pēc E. Repšes vārdiem, «augustā mēs nevarēsim izmaksāt arī samazinātās pensijas».
Zīmīgi, ka, pieņemot valdības sagatavotos budžeta grozījumus, šogad prognozētie valsts budžeta izdevumi (4,687 miljardi latu) kopumā nav pat noslīdējuši zem 2007. gada līmeņa, kas bija trekno gadu augstākais punkts. Valsts budžeta izdevumi togad veidoja 4,39 miljardus latu, tas ir aptuveni par 300 miljoniem latu mazāk nekā otrdien Saeimā pieņemtais.