Prāva ir kārtējais pārbaudījums arābu pasaules lielākajai nācijai, kas kopš 2011. gada, kad gāza ilggadējo valsts vadoni Hosnī Mubaraku, ir sašķelta divās lielās frakcijās - islāmistos un to pretiniekos, kuru rindās ir gan mērenie musulmaņi, gan sekulāristi, gan kristieši, aiz kuriem stāv bruņotie spēki.
Par valstī valdošajām kaislībām daudz pasaka fakts, ka nepilnos trīs gados tiesas priekšā saukti divi gāztie prezidenti. H. Mubaraku tiesā par letāla spēka lietošanu pret oponentiem 2011. gada sākumā notikušās tautas sacelšanās laikā.
Haoss tiesas zālē
Tiesas sēde, kuras norises vietu drošības apstākļu dēļ tikai svētdienas vakarā pārcēla no kāda Kairas cietuma uz Policijas akadēmijas telpām, tā pa īstam nemaz nenotika, jo tiesnesim divreiz nācās atlikt tās sākumu.
Pirmoreiz tas notika, jo M. Mursi, kurš uz tiesu bija ieradies, tērpies zilā uzvalkā, atteicās uzvilkt cietumnieka apģērbu. Šī starpgadījuma dēļ sēde sākās par divām stundām vēlāk, nekā plānots.
Kad prāva beidzot varēja sākties, M. Mursi un viņa četrpadsmit sabiedrotie, kuri arī atrodas uz apsūdzēto sola, sāka izsaukt dažādus pret tiesnešiem un militāristu atbalstīto valdību vērstus saukļus. «Šī prāva ir nelikumīga,» paziņoja M. Mursi, piebilstot, ka viņš ir «likumīgais Ēģiptes prezidents», un aicināja tiesu atjaunot viņu amatā, vēsta laikraksts Al Ahram.
Kā pēc tam ziņoja aculiecinieki, kas atradās tiesas zālē, kur bija liegts ienest jebkādas komunikācijas ierīces, starp gāztā prezidenta atbalstītājiem un pretiniekiem esot sākusies dūru vicināšana, ko ātri vien pārtraukuši drošībnieki.
Zālē notiekošais piespieda tiesnesi pārtraukt sēdi un izšķirties par lēmumu pārcelt to uz nākamā gada sākumu.
M. Mursi, kura pēdējā publiskā parādīšanās notika 3. jūlijā, kad militāristi gāza viņa valdību, turpmāko laiku līdz tiesai pavadīšot cietumā valsts otrajā lielākajā pilsētā Aleksandrijā.
Baidoties no plašiem protestiem, kas varētu pāraugt asiņainos grautiņos, valdība ap tiesas zāli un citviet galvaspilsētā bija izvietojusi 20 tūkstošus bruņotu policistu, bet daudzas publiskas vietas, to skaitā pilsētas centrālais -Tahrīra - laukums, kur norisinājās 2011. revolūcijas galvenie notikumi, bija apjoztas ar barjerām.
Neskatoties uz daudzo policistu klātbūtni, pie Policijas akadēmijas bija sapulcējušies vairāki simti M. Mursi atbalstītāju. Par sadursmēm netika ziņots.
Vēlas izolēt islāmistus
Islāmistu kustību Musulmaņu brālība pārstāvošais M. Mursi, kuru par Ēģiptes prezidentu ievēlēja 2012. gada jūnijā, un pārējie aizdomās turamie ir apsūdzēti kūdīšanā nogalināt protestētājus pie prezidenta pils 2012. gada 5. decembrī.
Toreiz pie pils bija sapulcējušies simtiem prezidenta pretinieku, kuri protestēja pret M. Mursi izdoto dekrētu, ar kuru viņš paplašināja savas pilnvaras. Viņiem pretī stājās prezidenta atbalstītāji. Izcēlās sadursmes, kuru laikā dzīvību zaudēja 14 cilvēku, no kuriem 11 bija islāmistu atbalstītāji.
Prokurori ir izvirzījuši apsūdzības pret M. Mursi un citiem islāmistiem saistībā ar trim nonāvētajiem islāmistu oponentiem, bet neviena persona nav saukta pie atbildības par prezidenta atbalstītāju bojāeju.
Pēc M. Mursi gāšanas jaunā valdība aizliedza Musulmaņu brālību, daudzi tās ietekmīgākie pārstāvji ir apcietināti, bet simtiem islāmistu atbalstītāju gāja bojā, kad augustā drošības spēki vardarbīgi izdzenāja miermīlīgu demonstrāciju Kairā.
Militāristu atbalstītās valdības pretinieki uzskata, ka M. Mursi prāvas mērķis ir jebkuriem līdzekļiem panākt, lai Musulmaņu brālība un citas islāmistu organizācijas tiktu pilnībā izolētas no Ēģiptes politiskās dzīves.