Mazas valstis objektīvi nevar būtiski ietekmēt (t. sk. pasargāt sevi) no globāliem ekonomiskiem procesiem. Tajā pašā laikā, ņemot vērā viedokli, ka Latvijas ekonomikas atgūšanos veidos eksports (nevis iekšējais patēriņš), pasaules tirgos notiekošais mums ir ārkārtīgi būtisks, un tas savukārt mudina vērties politikas vietējo veidotāju virzienā - kādi scenāriji, ar ko jārēķinās, vai ir formas, kādās valsts negatīvās globālās ietekmes var mēģināt mazināt? Pagaidām gan premjers un finanšu ministrs tikai apliecina, ka rūpīgi seko situācijai eirozonā, ASV utt. Būtu nekorekti paģērēt precīzu rīcības plānu, tomēr, šķiet, atklāta un kompetenta saruna starp izpildvaru un uzņēmējiem nebūtu lieka. Piemēram, šādos aspektos.
Notiekošais pasaules fondu tirgos liecina, ka uzņēmumiem jārēķinās ar to akciju (attiecīgi vērtību) neprognozējamām svārstībām, un tas savukārt ietekmē to spējas investēt. Tātad nevajadzētu cerēt uz būtisku ārvalstu tiešo investīciju pieplūdi Latvijā tuvākā gada, divu laikā. Tādējādi finansējums eksporta ražotņu veidošanai būs lielā mērā atkarīgs, vai Latvijas valsts spēs sekmīgi atrast un novirzīt līdzekļus rūpniecības kreditēšanai. Pagaidām ir diezgan paplāni ar idejām, kur valsts šādus līdzekļus var rast, - gandrīz vienīgais dzirdētais avots ir privatizācija. Liekas, jādomā arī par citām formām, jo, atvainojos par atkārtošanos, nāksies paļauties uz vietējo finansējumu, un privatizācijas rezultātā iegūtais var izrādīties nepietiekams.
Nav noslēpums, ka ekonomisko krīžu laikā sakuplo ekonomiskais protekcionisms - savējo lobēšana, jaunas tirgus barjeras utt. Nav pamata cerēt, ka uz mūsu eksporta tirgiem tas neattieksies, attiecīgi valstij būtu jāvelta lielāka uzmanība juridiskas, diplomātiskas palīdzības struktūras veidošanai (vai pašreizējo nostiprināšanai), lai uzņēmēji nepaliktu vieni šādu konfliktsituāciju gadījumā. Jārēķinās, ka, jo bīstamāks laiks, jo neizvēlīgāki metodēs ir citi spēlētāji.
Tā kā naudas cena kļūst arvien neprognozējamāka, aktīvāk jāapzina finanšu plūsmu avoti, kas, aizbiedēti no eirozonas vai ASV tirgiem, meklē iespējas izvietot līdzekļus. Citiem vārdiem sakot, kad runa būs par Latvijas ārējā parāda pārfinansēšanu, iespējams, parādzīmju potenciālo pircēju ģeogrāfiju nāksies paplašināt līdz, tēlaini izsakoties, Āzijai, nepaļaujoties, ka pietiks ar tradicionālo road show pa dažām Rietumu galvaspilsētām. Šķiet, nevajadzētu pārliecīgi paļauties uz Latvijas kredītreitingu iepretī šābrīža neveiksminiekiem - nervozi tirgi ir bieži iracionāli savos lēmumos, tādēļ, ja Latvija nepalielinās pūles sava starptautiskā tēla veidošanā, atšķirīguma no tirgu nemīluļiem uzsvēršanā, var gadīties, ka pārfinansētāji vairs īpaši nešķiro starp Grieķiju un Latviju. Īsi sakot, ekonomiskā un ārlietu bloka ministrijām jārēķinās ar papildu slodzi.