Latvenergo atbildes gājiens varētu būt jauns tarifu projekts, norādījis Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce. Lai arī pats uzņēmums par šādu scenāriju vēl nerunā, tiesas spriedums saka, ka uzņēmums ir tiesīgs pelnīt (12% no tirdzniecības pakalpojuma izmaksām) un problēma ir tajā, ka nepareizi piemērota tarifu diferencēšana.
Tas varētu nozīmēt, ka potenciāli klientiem atdodamos 45 miljonus uzņēmums centīsies atgūt, iespējams, ar citu tarifu politiku. Prasības pieteicēji gan ir cīņasspara pilni nepieļaut tarifu celšanu nākotnē.
Jāmaksā joprojām tāpat
Sliktākā scenārija gadījumā, ja Latvenergo nāktos atmaksāt mājsaimniecībām paaugstinātā tarifa daļu, uzņēmuma peļņas rādītāji būtu tuvu zaudējumu robežai, jo 2011. gadā tā peļņa bija 43,8 miljoni latu.
Komentējot tiesas spriedumu, Latvenergo uzsver, ka spēkā joprojām ir esošā tarifu sistēma, jo energokompānija spriedumu pārsūdzēs, ziņo energokompānijas preses sekretāre Ivita Bidere. Viņa piebilda, ka tiesas lēmumā nav norādīts konkrēts rīcības plāns, kas jādara, lai šo lēmumu realizētu, vienlaikus uzsverot, ka Latvenergo bija tiesības piemērot pazeminātu tarifu vairāk nekā pusei no klientiem un iedzīvotāju maksātspējas dēļ šis solis pērn pavasarī bijis pareizs.
Spriedums gan neapstrīd to, ka var tikt piemērotas elektroenerģijas atlaides mazturīgajiem, taču norāda, ka tas, pirmkārt, jādara valstij, nevis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK), otrkārt, to «nedrīkst darīt uz tarifu rēķina». Tiesa arī konstatējusi, ka mājsaimniecībām noteiktie tarifi - gan Starta, gan Pamata tarifs - nesedz elektroenerģijas pašizmaksu, tāpēc tiek subsidēti (no juridiskām personām), turklāt tas tiek darīts nevienlīdzīgi.
Tiesa arī norādījusi, ka SPRK izturējusies pavirši pret vairākām Latvenergo izmaksām, neiedziļinoties, vai tās iekļaujamas tarifos, piemēram, pieminēti atsevišķi Latvenergo mārketinga līgumi.
Nevar celt nesamērīgi
Viens no prasības iesniedzējiem bija Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija. Tās padomes priekšsēdētāja Tekla Žabova Dienai pauda, ka gadījumā, ja Latvenergo tagad vēlēsies celt tarifu visiem, viņi cīņu turpinās. «Nu nevar celt elektroenerģijas cenas tādos augstumos, palielinot tarifu par vairāk nekā 20%,» piebilda priekšsēdētāja un atgādināja, ka brīdī, kad tiesa prasīja, kas tieši ir tarifu projekta autors, neviens nevarēja pateikt, tādējādi norādot, ka jaunie tarifi bija savdabīgs enerģijas nodoklis, lai lāpītu budžetu.
Kā liecina Eurostat dati, Latvijā patiešām 2011. gadā bijis straujākais elektroenerģijas cenu kāpums, gada griezumā cenām pieaugot par 27,5%. Arī šo aspektu pārbaudījusi tiesa un nav atzinusi, ka Latvenergo tarifus būtu cēlusi nepamatoti, atzīstot, ka izmaksu kāpums kopumā ir objektīvs.
Atbildot uz jautājumu, vai prasības iesniedzēji nav nodarījuši sabiedrībai lāča pakalpojumu, faktiski apdraudot daļai sabiedrības iespēju norēķināties par elektroenerģiju pēc zemāka tarifa, asociācijas vadītāja atzina, ka «viņi darīs visu iespējamo, lai dabūtu savu, bet sabiedrība nenomierināsies un tarifu celšana vairs nebūs tik vienkārša».
Vajadzēja lāpīt budžetu
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP) tajā pašā laikā atklājis, ka uzdevums izstrādāt sociāli atbildīgu tarifu paaugstināšanas piedāvājumu nācis no Ekonomikas ministrijas, kuru toreiz vadīja Artis Kampars (Vienotība), un atzīst, ka tiesas spriedums izgaismo vairākas problēmas un situācija nav vērtējama viennozīmīgi, jo diferencētā tarifa mērķis esot bijis palīdzēt mazturīgajām sabiedrības grupām, bet patlaban redzams, ka ne visi Starta tarifa maksātāji ir tie, kam tas būtu nepieciešams.
A. Kampars savulaik nemaz neslēpa, ka Latvenergo peļņa tiek izmantota valsts budžeta lāpīšanai, tajā paša laikā gan norādot, ka tarifu kāpums ir objektīvs. Tas šobrīd rada jautājumus, vai šāds tarifu modelis, kas liek maksāt lielākiem elektrības patērētājiem un saudzē taupīgākos, bet ko tiesa tagad atzinusi par nepieņemamu, nav savulaik bijusi gana apzināta stratēģija, lai «pārlaistu» krīzi, pat rēķinoties ar šādu spriedumu?