Vēstules no Latvijas
Daina un Arnis ir otrā emigrācijas paaudze, tagad - četrdesmitgadnieki, kuri ar internetu iepazinās jau apzinīgā vecumā. IT zinības apguvušajam Arnim 1991. gadā ciemošanās laikā Latvijā Universitātes Matemātikas un informātikas institūta pētnieka Andreja Spektora izveidotajā AILab bija iespēja vērot, kā darbojas elektroniskie sakari. Modemu 1990. gada jūlijā bija uzdāvinājis Pēteris Kļaviņš no Austrālijas. «Uzreiz sapratu, ka šī tehnoloģija mainīs pasauli!» ar sajūsmu atceras Arnis. Apzinoties interneta praktiskās iespējas un aizokeāna latviešu vajadzību sazināties ar radiem neatkarību atguvušajā dzimtenē, viņš metās organizēt vēstuļu apmaiņu. Sūtījumi no Austrālijas tolaik ceļoja veselu mēnesi, bet e-pasta saņemšanai bija nepieciešamas trīs stundas. Augusta puča laikā «zemes pasts» nepienāca, toties jaunizveidotajā komunikācijas tīklā, kura iezvanāmā līnija turklāt gāja caur Maskavu, turpinājās informācijas apmaiņa.
Arnis jau 20 gadu sadarbojas ar uzņēmumu Tilde, ir izveidojis pirmo latviešu valodas lietvārdu un darbības vārdu locīšanas programmu, bet Austrālijā paralēli maizes pelnīšanai telekomunikāciju uzņēmumā Telstra ir turpinājis attīstīt «latviešu lietas». 1997. gadā tapa saziņas portāls latbits.com. Tieši tāda pati doma bija ienākusi prātā mineapolietim Andrim Straumanim. Viņa izveidotajā portālā sveiks.com ielūkojās Amerikas latvieši. Satikušies tīklā, Daina, Arnis un Andris izlēma, ka jāpvieno spēki. Tā dzima latviansonline.com - interneta portāls angļu un latviešu valodā ar ziņām un diskusiju forumiem.
Ar draugiem.lv nekonkurē
«Cilvēki toreiz priecājās par katru e-pastu un bija tik atsaucīgi!» latviansonline.com pirmsākumus atceras Grosu ģimene. Ja viņi izdomāja veikt auditorijas aptauju, atsaucās vismaz 50-60% portāla apmeklētāju. Darbs internetā atbilda Grosu dzīvesveidam. Antropoloģiju un vācu valodu studējusī Daina, kurai interesēja gan latviešu lietas, gan rakstīšana, sēdēja mājās ar mazo dēlu Tomu un nedaudz vecāko Lailu un varēja virtuāli atgriezties darba vidē. Andris Straumanis rūpējās par ziņu aktualitāti un pasaules medijos operatīvi izraka publikācijas par Latviju un latviešiem. Kad prinča Čārlza vizītes laikā Rīgā notika kuriozais incidents ar neļķēm, BBC informāciju par notikušo lūdza viņam, nevis kādam ārzemju žurnālistam Latvijā.
Grosu ģimeni, kurai pa šo laiku pievienojies vēl viens dēls, gan sastopu viņu Rīgas dzīvoklī. Četrus gadus pavadījuši vecāku un vecvecāku dzimtenē, viņi novembra sākumā atgriezīsies Melburnā. «Tas ir pavisam viegli, birojs nekur nav jāpārvāc,» pasmaida Daina. Grosi un Straumanis ar latviansonline.com nav kļuvuši par miljonāriem. Kamēr Daina visus šos gadus veltījusi galvenokārt portālam, Arnis iztiku pelnījis citur, arī Andris Straumanis ir žurnālistikas profesors universitātē. Latvians Online mērķis ir cits nekā draugiem.lv un feisbukam. Portāla forumos cilvēki var diskutēt gan par politiskām lietām, piemēram, dubultpilsonību, gan apmainīties ar speķa pīrāgu receptēm, tomēr tā veidotāji apzināti neveido sociālo tīklu, rūpējas par lietotāju anonimitāti.
«Tālākais… no Jaunzēlandes vai no Latvijas?» smejas Grosi, kad jautāju par portāla apmeklētāju ģeogrāfisko atrašanos. Uz latviansonline.com apaļo jubileju - 18. novembri - viņi jau būs savākuši cilvēku stāstus par šajā laikā viņu portālā piedzīvoto un, iespējams, atpūtīšoties kādā Austrālijas tuksneša ciematā. Bet tik un tā centīšoties Skype video saskandināt šampanieša glāzes ar uzticamo kolēģi Andri Straumani Amerikā.