Rīgas Centra humanitārās ģimnāzijas 11.klases skolēns Andris Šuvajevs, viens no Latvijas pārstāvjiem šajā kustībā un arī Stokholmā notikušajā sesijā, smaidot teic, ka EJP ievelk sevī kā tīkls un visiem tajā iesaistītajiem ātri vien kļūst par dzīvesveidu. Patlaban pašam pat griboties nedaudz piebremzēt, lai šis dzīves posms tik drīz nebeidzas.
Viedoklī ieklausās
EJP radās 1987.gadā Francijā kā vienas skolas projekts, kas kopš tā brīža ir izaudzis pa visu Eiropu. Šīs kustības ietvaros regulāri notiek nacionālās un reģionālās sesijas, bet trīsreiz gadā - arī starptautiskās, uz kurām pulcējas jaunieši - delegāti no visām dalībvalstīm. Katrā sesijā delegāti tiek sadalīti vairākās komitejās, kurās diskutē par tobrīd Eiropā aktuāliem jautājumiem, nonākot pie vienota viedokļa par šo jautājumu risināšanu. Rezultātā katrā komitejā top rezolūcija, un pēc starptautiskajām sesijām labākās no tām tiek nosūtītas lielā Eiropas parlamenta struktūrām, kas nodarbojas ar attiecīgajiem jautājumiem. «Kad biju tikko iesaistījies šajā kustībā, man likās - jā, skaisti, bet vai tiešām šajā jauniešu viedoklī kāds ieklausās?» stāsta Andris. «Aplauzos, jo pērn EJP rudens sesijā Francijā bija ieradusies Eiroparlamenta pārstāve, kura savā uzrunā uzsvēra, ka viens no iepriekš iesniegtajiem EJP priekšlikumiem izmantots tālākai virzīšanai konkrētās problēmas risināšanā. Man tas bija patīkams pārsteigums, kas deva motivāciju darboties tālāk.»
Stokholmas sesijā, kas, atzīmējot apaļo jubileju, bijusi organizēta ar īpašu vērienu, jaunieši diskutējuši, kā veicināt cilvēku aktivitāti Eiroparlamenta vēlēšanās, kā līdzsvarot cilvēku un dzīvnieku tiesības, par The Pirate Bay tiesas procesu un intelektuālā īpašuma aizsardzību internetā, klimata pārmaiņām u.c. tēmām. Andris tomēr teic, ka ne jau tas ir galvenais, kāpēc gribas šajos pasākumos atgriezties. «Daudzus biedē vārds «parlaments» - pārāk nopietns. Bet tas jau nav tikai darbs, tas ir milzīgs tusiņš desmit dienu garumā. Galvenais ir kopības sajūta, cilvēku iepazīšana,» Andris saka.
Alternatīvā karjera
Tikt līdz starptautiskajām EJP sesijām gan nav vienkārši. Gan delegātus, gan komiteju vadītājus tālāk virza, vērtējot viņu aktivitāti, spēju strādāt komandā, izpratni par dažādiem Eiropas jautājumiem, arī tā saukto EJP garu viņos, kas, kā norāda Andris, ir «grūti definējams, bet jūtams». EJP arī ir karjeras kāpnes, ko jaunieši no 16 gadu vecuma var iziet apmēram astoņu gadu laikā. Sākumā starptautiskajās sesijās esi delegāts, tad vari pieteikties preses komandā, kas katras sesijas laikā apraksta tās norisi un veido avīzi, vēlāk jau vari pretendēt uz komitejas vadītāja posteni, pēc tam arī uz viceprezidenta un prezidenta amatu. Pēc tā ieņemšanas aktīvā darbība EJP beidzas, bet var iesaistīties starptautisko sesiju organizēšanā. Andris ticis līdz komitejas vadītāja pakāpienam, bet ne bez lepnuma stāsta, ka pērn par Prāgas sesijas prezidenti pirmoreiz kļuvusi Latvijas pārstāve un arī šīsvasaras sesijā Beļģijā prezidēs latviete - Ance Kalēja no organizācijas Tellus. Tellus, starp citu, ir EJP bāze Latvijā, un tieši tā 2004.gadā mūsu valsti iesaistīja šajā kustībā.
Andrim interesi par EJP aktivitātēm radīja māsa, un pāris gadu laikā, dodoties uz sesijām, viņš jau paspējis izbraukāt vai visu Eiropu. Latvijas jaunieši EJP esot visai aktīvi, lai gan samēroties, piemēram, ar Vāciju vai Franciju esot grūti. Klupšanas akmens bieži vien izrādās angļu valoda, jo bez tās EJP sesijās esi kā bez rokām. Valodas zināšanu noslīpēšana līdz ar jaunu draugu iegūšanu, prasmi diskutēt un panākt kompromisu gan esot būtisks ieguvums, stāsta Andris. «Pirms iesaistīšanās EJP īsti nezināju, ko dzīvē gribu darīt, un arī negribēju par to domāt. Kopš tā laika esmu milzīgi kāpis savā personīgajā attīstībā - arī saskarsmē ar citiem cilvēkiem. Esmu sapratis, kādās lietās vēl varu augt un cik tālu.» Darbība EJP Andrim palīdzējusi arī saprast, kā viņš nākotnē vēlas studēt. «Iespējams, apgūšu biznesa menedžmentu, bet pavisam skaidri zinu, ka gribu to darīt ārzemēs daudzkultūru vidē. Pasaule ārpus Latvijas ir tik liela, atmosfēra ir tik citāda!»