«Lūdzu, tikai vienu jautājumu!» steidzīgs mediju satikšanās zonā bija Vasiļevskis. Uz jautājumu - vai metiens bija labs - Vadims pauda izbrīnu. «Vai tad rezultāts visu neizsaka?» Minimālo programmu viņš izpildīja, kā plānots. Kaut arī izaugušie radziņi pēdā tik nopietnas raizes vairs nerada (Vasiļevskis: paldies dakterīšiem Cīrulei un Viļumam), tomēr sāpes joprojām ir jūtamas. Šajā situācijā kvalifikāciju bija svarīgi pārvarēt ar iespējami mazākiem spēku tēriņiem.
Izrādījās, ka ar veiksmīgo metienu Vadims bija aizbēdzis arī no lietus. Tas bija tik spēcīgs, ka Berlīnes zilo celiņu klāja vienmērīga ūdens kārta. Sacensības uz laiku nācās pārtraukt. B kvalifikācijā nebija beigušies trešie mēģinājumi. «Jā, sākās lietus, bet tas man nebūtu traucējis,» tobrīd gan Vadims vēl nezināja, ka negaiss būs tik spēcīgs.
Ainārs Kovals A kvalifikācijas grupā savu labāko rezultātu (79,76 metri) arī uzrādīja pirmajā metienā, taču Aināram nevarēja būt pilnīgas pārliecības, ka fināls ir sasniegts. Viņa paša izjūtas gan neizdevās uzzināt. Mediju tikšanās zonu viņš atstāja ar vārdiem: «Pagaidām neko nekomentēšu.» Uz kopējā fona rezultāts nebija slikts, bet pēdējos treniņos šķēps bija piezemējies arī tālāk.
Ērikam Ragam starts pasaules čempionātā beidzās pēc kvalifikācijas. Notikušo Rags uztvēra kurzemnieku mierā. «Labāk varēja būt, bet lielas cerības neloloju. Jau sezonas pirmajās sacensībās Dohā iesildīšanās metienā guvu savainojumu. Tā arī īsti neesmu atguvies. Tomēr nauda ģimenei jāpelna, tāpēc turpināju startēt sacensībās.»
Šķēpmetēji Vasiļevskis un Kovals ir palikuši pēdējie Latvijas mohikāņi pasaules čempionātā. Pārējiem sacensības Berlīnē jau beigušās. Pēc neatkarības atgūšanas Latvijai pasaules vieglatlētikas čempionātos vēl nav nevienas medaļas. Tuvu pjedestālam Vasiļevskis bija 2007.gadā Osakā. Toreiz viņš arī uzspīdēja kvalifikācijā, sasniegdams labāko rezultātu, taču sacensībās palika ceturtais. Vēsture nedrīkst atkārtoties!