RPB, sākot ar martu, apņēmusies ik mēnesi apsekot vismaz desmit būvobjektu, un tas tikšot darīts VDI un Patērētāju tiesību aizsardzības centra inspektoru klātbūtnē. RPB pārstāve Ilze Žūka sola, ka nozīmīgu pārkāpumu atklāšanas gadījumā būvobjektos notiks atkārtotas pārbaudes.
Pagājušajā gadā uzreiz pēc traģēdijas Rīgas būvinspektori divās nedēļās bija veikuši aptuveni 200 publisku ēku apskati, puse no tām bija Maxima, Supernetto un Rimi lielveikali. «Zināmas problēmas» - plaisas un cita veida tehniskas nepilnības - atklātas trešdaļā tirdzniecības vietu. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektoru Nori Krūzīti gan RPB darba stils neapmierina, un viņš pauž viedokli, ka, veicot tikai un vienīgi vizuālu ēku apsekojumu, turklāt secinājumus izziņojot vispirms masu medijiem, nevis ēku īpašniekiem un īrniekiem, RPB imitē darbību, nevis patiesi rūpējas par iedzīvotāju drošību.
Iepērk ērtākus krēslus
VDI inspektori, veicot 25 pārbaudes dažādos Maxima veikalos visā Latvijā, konstatējuši pārkāpumus gan darba aizsardzības, gan darba tiesību jomā, par tiem uzsākot administratīvā pārkāpuma lietvedību. «Papildus mums bija tikšanās ar SIA Maxima Latvija pārstāvi, tajā viņš iepazīstināja ar plānotajām izmaiņām personālvadības jautājumos, uzsverot, kā uzņēmums paredzējis uzlabot darbinieku stāvokli,» atklāj VDI Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja Linda Matisāne, piebilstot, ka tiks veiktas preventīvas tematiskās pārbaudes, lai pārliecinātos, vai apņemšanās tiek pildīta.
SIA Maxima Latvija pārstāvis Jānis Beseris atzīst, ka pēc Zolitūdes traģēdijas uzņēmums izjūt sev pastiprināti pievērstu dažādu valsts iestāžu uzmanību, kas gan tiekot uztverta ar sapratni. Viņš skaidro, ka pārmaiņu ieviešana nav tūlītējs process, tāpēc pēdējie divi mēneši aizvadīti, analizējot uzņēmuma pašreizējo stāvokli, apmeklējot veikalus dažādos valsts reģionos un uzklausot strādājošo vēlmes. «Jau no februāra veikalu darbiniekiem pieaugs atalgojums, tāpat notiek darbs pie dažādu procesu uzlabošanas, kas ļaus samazināt darbinieku slodzi. Strādājam arī pie darba apstākļu uzlabošanas - piemēram, iegādājam jaunus krēslus kasieriem, kā arī aprīlī plānots darbiniekiem ieviest ērtākas darba formas,» uzskaita J. Beseris.
Reaģē atbildīgāk
Jāpiebilst, ka Zolitūdes traģēdijas iespaidā sarosījušās arī citu pilsētu būvvaldes. Piemēram, Tukuma novada būvvalde slēdza vietējo Rimi lielveikalu, jo atsevišķi tā jumta paneļi atradušies avārijas stāvoklī. Savukārt Alūksnē veikala Supernetto ēkai ieplānota pamatu stiprināšana un jumta konstrukciju korekcija. Lielāka uzmanība tika pievērsta arī publiskās vietās skanošajiem trauksmes signāliem - tie kļuva par ziņu vērtiem tematiem. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Viktorija Šembele atklāj, ka pēc Zolitūdes traģēdijas vairākkārt palielinājies izsaukumu skaits uz objektiem, kuros nostrādājusi ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācija. Piemēram, janvārī ugunsdzēsēji devušies 52 šādos izsaukumos, no tiem 35 bijuši uz veikaliem. VUGD statistiku saista ar to, ka daudzviet pārskatītas iekšējās drošības instrukcijas un pret trauksmes signāliem ir atbildīgāka attieksme.
Valsts policija (VP) martā ieplānojusi veikt izmeklēšanai un pierādījumu vākšanai svarīgu eksperimentu ar palikušo veikala konstrukciju noslogošanu, lai noskaidrotu, pie kādas noslodzes konstrukcijas sabrūk. VP priekšnieks Ints Ķuzis norāda, ka nepieciešamajām ekspertīzēm gan būs nepieciešams arī papildu finansējums.