Kritiķi visā Eiropā pārmet, ka Malta gājusi par tālu, jo citas valstis savu pilsonību tik viegli neiztirgo. Opozīcijas politiķu, Maltas iedzīvotāju un Eiropas spiediena mudināta, valdība uz nenoteiktu laiku iesaldējusi ieceri par pilsonības tirgošanu, tomēr apņēmusies rast kompromisu, kas ļautu īstenot ieceri.
Eiropa bezspēcīga
Maltas plānotais Individuālo investoru programmas likums, ko parakstījis prezidents, paredzēja, ka pilsonību iegūs ikviens, kurš gatavs maksāt 650 tūkstošus eiro. Pircējam nav nepieciešams ne īpašums, ne uzturēšanās atļauja valstī, turklāt nav jāveic pat investīcijas Maltas ekonomikā. Pārbaudīta tiktu tikai pilsonības kārotāja kriminālā sodāmība. Līdz ar Maltas pilsonību pircējs iegūtu tiesības uzturēties un strādāt visās 28 ES dalībvalstīs, kā arī brīvi ceļot Šengenas zonas valstīs.
Pilsonības iztirgošana izsaukusi sašutumu virknē Eiropas valstu. Taču Eiropas Komisija (EK) tikai noplātījusi rokas, norādot, ka tā nevar diktēt dalībvalstīm noteikumus, pēc kādiem piešķirama pilsonība. «Šis jautājums ir valsts kompetencē. Dalībvalstis ir tiesīgas izlemt, kurš drīkst kļūt par pilsoni,» EK pārstāvi Mikēli Čerkoni citēja raidsabiedrība BBC.
Eiropas Savienības Tiesas praksē bijuši vairāki gadījumi, kuros apstiprināts, ka katra dalībvalsts pati var lemt par kārtību, kādā piešķirama pilsonība.
Neapmierinātību izteicis Eiropas Tautas partijas (EPP) - lielākās politiskās grupas Eiropas Parlamentā (EP) - priekšsēdētājs Žozefs Dols un aicinājis pilsonības tirgošanas jautājumu pārrunāt decembrī gaidāmajā EP plenārsēdē. EPP pārstāvis un Maltas eiroparlamentārietis Deivids Kasa norādīja, ka vienīgais iemesls, kādēļ ES likumdošanā nav aizliegta pilsonības tirgošana, ir tas, ka «līgumu noslēgšanas brīdī neviens nespēja iedomāties, ka kāda ES dalībvalsts varētu rīkoties tik bezatbildīgi», vēstīja Maltas ziņu portāls di-ve.com.
Citas valstis prasa vairāk
Kopš 2008. gada, kad ES satricināja finanšu krīze, virkne valstu lēmušas atvieglot uzturēšanās atļaujas un pilsonības iegūšanas procesu turīgākajiem ārzemniekiem, kas gatavi investēt naudu valsts ekonomikā.
Spānija uzturēšanās atļaujas piedāvā ārvalstniekiem, kas iegādājas īpašumu vismaz par 500 000 eiro vai investē valdības obligācijās vismaz divus miljonus. Ungārijā, lai iegūtu uzturēšanās atļauju, jāiegulda valdības obligācijās vismaz 250 000 eiro.
Portugālē pie uzturēšanās atļaujas var tik tie, kas iegādājušies nekustamo īpašumu vismaz par 500 000 eiro. Lai iegūtu pilsonību, Portugālē jānodzīvo vismaz pieci gadi. Beļģijā uzturēties atļauj cilvēkiem, kas izveido uzņēmumu, kas rada darbvietas, bet pilsonību var saņemt pēc trim valstī nodzīvotiem gadiem.
Vienīgā ES valsts, kas šobrīd piedāvā iespēju iegūt pilsonību bez iepriekšējas uzturēšanās atļaujas, ir Austrija. Par pilsoņiem var kļūt tie bagātnieki, kas Austrijas ekonomikā iegulda 10 miljonus eiro vai ziedo vismaz trīs miljonus kādam sabiedrībai labumu nesošam projektam. Šādi pie Austrijas pilsonības tikusi, piemēram, krievu operdziedātāja Anna Ņetrebko.
Kipra 2012. gadā, saasinoties valsts finanšu problēmām, paziņoja, ka atvieglos pilsonības piešķiršanu ikvienam, kurš valstī investēs 10 miljonus eiro. Taču šī gada aprīlī pēc banku krīzes tā maksu par pilsonības iegūšanu samazināja līdz trim miljoniem eiro lielām investīcijām valsts ekonomikā.
Kā vēsta Eurostat dati, visvairāk pilsonību piešķīrusi Lielbritānija, kas arī paātrina uzturēšanās atļauju piešķiršanu dāsnākajiem investoriem. 2011. gadā par Lielbritānijas pilsoņiem kļuva 177 600 cilvēku, kas ir 22,7% no kopējā pilsonības ieguvēju skaita visā ES.