Šķiet, jaunums ir tas, ka šo jauno veidojumu priekšgalā ir patiešām pazīstami cilvēki - Sudraba, Repše, Bordāns. Tomēr liekas maz ticami, ka kādai no šīm jaunajām partijām izdosies atkārtot Zatlera, atvainojos, joku iepriekšējās parlamenta vēlēšanās.
Var jau būt, ka nevienam patiesībā tādu ambīciju nemaz nav - mērķis ir iegūt t. s. zelta kārti.
Var piekrist. Tas pats Repše jau nemaz neslēpj, ka nekādu revolūciju nepiedāvā, ka funktieris ir būt «pie galda». Tajā pašā laikā Sudrabas ambīcijas pārsniedz šādas zelta kārts izmērus, tikai ap viņu ir ļoti daudz neskaidrību. Būšu tiešs - daži no tekstiem mudina uzdot jautājumu par to autoru adekvātumu... Man ir nelāgas aizdomas, ka mēs esam un vēl būsim tuvākajos mēnešos liecinieki tam, kā tiek izšķiests ļoti liels politiskais kapitāls. Ja atceras, kādi vēl pērnā gada nogalē bija reitingi viņas pat nenodibinātajam politiskajam spēkam, ka viņa bija t. s. otrā izvēle pat daudziem Vienotības atbalstītājiem...
Jums ir viedoklis, kāpēc tā notiek? Vai tad kāds no Sudrabas atbalstītājiem uzņēmēju aprindās nevar viņai racionāli paskaidrot dažas lietas?
Jūs domājat tās runas par Juri Savicki kā atbalstītāju? Tās baumas par uzņēmējiem, kas it kā atbalstot Sudrabu, ir bijušas tik dažādas, ka grūti atbildēt uz jautājumu. Lai kā arī būtu, pie viņas nemitīgi ir gājuši dažādi politiskie precinieki, kuriem - neapspriežot citas viņu kvalitātes - vismaz ir praktiska pieredze politikā. Visiem viņa ir atteikusi.
Interesanti, ka sarunas iesākumā jūs nepieminējāt Šleseru. Ņemot vērā viņa spēju mobilizēt resursus un citas īpašības, viņš jau vairākkārt ir pierādījis, ka ziņas par viņa politisko nāvi ir pārspīlētas.
Piekrītu - ja vērtē pēc spējas uz negaidītu rīcību, pēc vilkmes, viņš no nosacīti jauno partiju līderiem ir visinteresantākais. Tomēr mani mulsina tas, ka viņš ir pazaudējis savu veco komandu, kas nu patstāvīgi darbojas Rīgas pašvaldībā. Negrasos vērtēt Šlesera un šīs vecās komandas retorikas saturu, tomēr tur vismaz bija, tā teikt, iestrādnes. Bijušais tēvzemietis Straume kā nacionālā izlīguma sludinātājs - nezinu, nezinu... Dažkārt liekas, ka Šlesera aktivitātes - neaizmirsīsim, cik viņš ir relatīvi jauns, - vērstas vienkārši uz to, lai par viņu neaizmirst.
Pēc pašvaldību vēlēšanām un t. s. reģionālo partiju labajiem rezultātiem tajās likās, ka šie reģionālie līderi būs gandrīz vai toņa noteicēji - viņus aplidoja nacionālā līmeņa partijas utt. Nu redzam, ka vieni tomēr meklē sadarbību ar kādu no «Rīgas partijām», citi mēģinās startēt atsevišķi Reģionālās alianses formātā.
Tas tomēr ir diezgan loģiski, jo arī pašā reģionāļu nometnē ir gana atšķirīgas intereses. Savu resursu - atpazīstamību novados - viņi nav zaudējuši, tomēr pieļauju, ka vēlētāji nošķir savu vietējo problēmu risinātāju, lai cik tīkams viņš būtu, no tiem politiķiem, kuri darbojas nacionālā līmenī. Tāpēc nav izslēgts, ka pat tās reģionālās konstrukcijas, kas šobrīd sevi piesaka kā «sava ceļa gājējus», galu galā apvienos spēkus ar kādu no «lielajiem».
Ja paveras uz šo «jaunpienācēju» piedāvājumu, rodas iespaids, ka vairs pat netiek mēģināts sevi kaut kā definēt klasiskajā modelī - labēji centriska, kreisi centriska utt.
Iespējams, tāpēc, ka definēt savus politiskos uzskatus skaitās novecojusi taktika, tā īsti nav vajadzīga. Taisnības labad gan jāsaka, ka līdzīgas neskaidrības ir arī, ja skatās uz «vecajām» partijām. Jums ir skaidra, piemēram, Vienotības, uzskatu sistēma? Ideoloģiju jautājums, protams, nav mazsvarīgs, tomēr manā skatījumā vispār ir jāsāk domāt par partiju sistēmas uzlabošanu. Visādi jau var vērtēt Bērziņu, tomēr Valsts prezidents par to ieminējās jau pirms gada. Respektīvi, ir tomēr nepieciešami papildu sieti, lai nebūtu šādu «davai, pamēģināšu!» gadījumu vēlēšanu gadā. Var diskutēt par formu - varbūt stingrāk jāizturas pret partijas biedru skaitu, varbūt partijai ir jānosaka «vecuma cenzs», pirms tā drīkst startēt vēlēšanās utt.
T. s. jauno partiju veidotāji nereti kā argumentu tam, ka tās ir pieprasītas, min visai ievērojamo vēlētāju skaitu, kuri socioloģiskajās aptaujās atzīst, ka vai nu nezina, par ko balsot, vai vispār neredz jēgu to darīt. Kā jums liekas - vai sarunā minētie politiskie projekti uzrunā šīs vēlētāju grupas?
Nosacīti. Ir iespaids, ka Repše un viņa domubiedri vairāk orientējas uz bijušās Tautas partijas, iespējams, arī LPP/LC vēlētājiem, savukārt Bordāns mēģina uzrunāt t. s. nacionāļu spārnu, precīzāk, šī spārna mēreno daļu. Lai gan, atklāti sakot, Bordāna kunga lēmumu iet, tā teikt, savu ceļu īsti nesaprotu. Vismaz līdz pēdējam laikam likās, ka viņam un Demokrātiskajiem patriotiem varētu veidoties kāda sadarbība ar Vienotību, bet nu grūti ko prognozēt. Atgriežoties pie jautājuma - teorētiski šo neizlēmušo var «paņemt» Sudrabas kundze, jo dažkārt viņas izteikumos pavīd tādas atklāsmes, ka, atvainojos, visi pārējie populisti Latvijā var mierīgi iet gulēt.