Taču premjers Valdis Dombrovskis (JL) un _Vienotība_ pirms vēlēšanām to godīgi neizskaidroja vēlētājiem. Šādu skaidrojumu, kāpēc nepieciešams sadarboties ar SC, no premjera sabiedrība nav saņēmusi arī tagad. Tiesa, viedokļu atšķirība ir arī pašā _Vienotībā_, kuru veidojošajām partijām ir dažādi uzskati un šī diskusija apvienībā vēl turpinās.
V. Dombrovskis ir piedāvājis Saskaņas centram uz atsevišķa līguma pamata, kuru ar šā politiskā spēka vadību varētu slēgt tikai premjers, deleģēt arī «kādu ministru valdībā». Taču tas nozīmētu, ka Saskaņas centrs, kas gan nav vēl devis atbildi uz šo priekšlikumu, piedalītos koalīcijas darbā, bet tās dalībnieki nebūtu uzņēmušies solidāru atbildību par valdības darbu. Zaļo un Zemnieku savienība un Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK ir piekritušas sadarbībai ar SC parlamentā, dodot iespēju tā pārstāvjiem vadīt arī atbildīgas Saeimas komisijas, ne tikai deleģēt pārstāvi Saeimas prezidijā. Taču ne ZZS, ne VL- TB/LNNK neredz pamata aicināt ministrus no SC, ja koalīcija ir ieguvusi pārliecinošu vēlētāju atbalstu. Līdzīgs uzskats ir arī Pilsoniskajai savienībai, kurai Vienotības frakcijā būs lielākā pārstāvniecība.
Ilma Čepāne (PS) uzsvēra, ka apvienība nonāks līdz kopīgam lēmumam un neesot pamata tagad viedokļu dažādību saistīt ar iekšējām domstarpībām, taču viņa personīgi uzskata, ka ārvalstu praksē bieži ir gadījumi, kad opozīcijā paliek liels politiskais spēks un no tā nevajag baidīties. «Demokrātiskās valstīs valdību veido tie, kas ir ieguvuši pārsvaru. Mēs solījām vēlētājiem, ka Valda Dombrovska valdība turpinās strādāt, un daudzi par mums balsoja, lai Saskaņas centrs nenonāktu pie varas,» teica I. Čepāne. Viņasprāt, arī brīdinājumi par ārkārtas vēlēšanām nav vietā, jo tā ir demokrātiskās valstīs zināma prakse - daudz sliktāk ir, ja ir zaudēta sabiedrības uzticība varai.
Sarmīte Ēlerte, kas Pilsoniskajā savienībā pārstāv Lietussargu grupu, redz iespēju «meklēt sadarbības formas ar Saskaņas centru, bet ir ļoti svarīgi, lai koalīcijā būtu Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK». S. Ēlerte skaidroja, ka ne latvieši, ne krievi neesot ieinteresēti, lai Latvijā nostiprinātos divkopienu valsts, tāpēc ir būtiski pateikt, kāda būs Latvija - ka tā ir latviska valsts un visi ir aicināti integrēties šajā valstī. Uz šīs pieejas pamata S. Ēlerte redz iespēju meklēt sadarbības veidu ar SC, lai tā vēlētāji justos pārstāvēti. Viņasprāt, nav korekti izmantot argumentu, ka, veidojot valdību, ir jārēķinās ar ārvalstu spiedienu - cik S. Ēlerte esot runājusi ar ārvalstu diplomātiem, neviena rietumvalsts uz Latviju šādu spiedienu nav izdarījusi un neizdarīšot.