Bet kopš projekta pirmsākumiem piecos gados digitālo plaisu pārvarējuši vairāk nekā 20 tūkstoši senioru. Šonedēļ seniorus un viņu skolotājus projekta vadītāji aicināja uz svinīgo pasākumu Latvijas Nacionālajā operā, kur noklausījās maestro Raimonda Paula koncertprogrammu, bet paši aktīvāki saņēma jubilejas balvas septiņās nominācijās.
Seniori grib mācīties
Uldis Druvmalis-Druvleja saņēma nomināciju Virtuālā dzirkstele, taču vai katrs no senioriem pelnījis cieņu, jo apliecinājis: cilvēks, kurš grib, spēj visu. Arī cienījamos gados atklāt jaunu pasauli. «Ir jāiet līdzi laikam, citādi cilvēks paliek vecs. Citādi mazbērni smejas - kā, omamma, vai tad tu to neproti? Es eju laikam līdzi un uzskatu - arī mūsu vecumā jāapgūst modernās tehnoloģijas,» saka projekta dalībniece no Liepājas Biruta Bērze. «Seniori grib mācīties, viņiem acis mirdz, apgūstot kaut ko jaunu. Trīs vakari nedēļā, mācot datorprasmes senioriem - tas bija brīnišķīgs laiks, ko pavadījām kopā. Pretī saņēmu lielu sirsnību,» atzīst Birutas skolotāja Solvita Ziņģīte.
Projekta dalībnieku aptaujas dati liecina - katrs piektais seniors uzskata, ka jauniegūtās prasmes ļauj kļūt sociāli aktīviem, sekmē mūžizglītību. 15% apgalvo, ka apmācības viņiem palīdzējušas celt profesionālo kvalifikāciju, no kuriem puse atzīst - rodoties nepieciešamībai atgriezties darba tirgū, iegūtās zināšanas paver lielākas iespējas atrast darbu. Katrs astotais aptaujā uzsvēris, ka datora lietošana ir mazinājusi fizisko un emocionālo attālināšanos no tuviniekiem un draugiem. Pie projekta ieguvumiem dalībnieki min pavērto iespēju kļūt zinošākiem par to, kas notiek Latvijā un pasaulē (20%); ietaupīt līdzekļus, piemēram, veicot rēķinu apmaksu internetbankā vai iepērkoties internetā (18%); ietaupīt laiku - jo saziņa ir ātrāka (14%); justies modernākiem un rast labāku kontaktu ar citām paaudzēm - bērniem, mazbērniem (15%).
Es negribu atpalikt!
Saldus seniori apgalvo - arī viņi grib apgūt pasauli. «Ieiet Āfrikā un paskatīties, ko ziloņi dara - tagad nav problēmu. Skatīties tikai televizoru nozīmē skatīties to, ko rāda, bet internetā varu skatīties visu, ko gribu,» priecājas Guntis Zakevics. Bet Anna Elza Zariņa tagad ar datora palīdzību izgatavo draugiem apsveikumus. Pirms iesaistīšanās projektā nevienam no viņiem nav bijis priekšzināšanu. «No datora pratu tikai putekļus noslaucīt. Zināju, ar kuru pogu to izslēgt, ja bērni bija aizmirsuši. Tagad daudz ko protu,» lepojas Zariņas kundze. «Pirms kursiem Draugos pratu tikai spēlītes spēlēt, bet gribējās iemācīties datorā uztaisīt savu privāto arhīvu ar fotogrāfijām. Iemācījos, un par to liels prieks!» smaida Inta Krūze. «Bet galvenais - mēs gribam mācīties vēl!» uzsver Zakevica kungs.
Īpašu apbrīnu starp projektā iesaistītajiem senioriem izpelnījās tie 12 «skolēni», kuri jau pārkāpuši 90 gadu slieksni, taču ar degsmi pievērsās datorprasmju apgūšanai. Projekta vecākā dalībniece Lidija Burčaka jubilejas pasākumā saņēma nomināciju Gada iedvesma. «Sākumā biju nobijusies, es skaidri pateicu, ka nezinu ne «ā», ne «b». Bet tas atvēra pasauli. Kamēr cilvēks dzīvo, tikmēr viņam ir jāmācās, jo dzīve ir tik interesanta un daudzveidīga! Ja nemācās, cilvēks atpaliek, un es negribu atpalikt,» uzsver Lidijas kundze. Viņas skolotājs Renārs Ernstsons apbrīno savu skolnieci: «Pirms ar kundzi iepazinos, redzēju tikai viņas personas kodu - nodomāju, ka tā droši vien kļūda,» smej Renārs un turpina: «Ar Lidiju strādāt bija viegli. Viņa visu apguva pat ātrāk nekā par viņu jaunāki seniori. Ja cilvēkam ir gribēšana, arī vecumā visu var iemācīties.»
Svarīgs attīstības virziens
Visaktīvāk projektā iesaistījās Rīgas un Pierīgas seniori - 4417 cilvēku jeb 44% no apmācīto kopskaita. No Zemgales nāk katrs piektais projekta dalībnieks (20% jeb 2003). Latgali projektā pārstāvēja 1338 seniori (13%), Vidzemi - 1318 (13%). Kurzemē datoru un internetu šogad apguva 1054 seniori (11%.) Mācības senioriem brīvprātīgi nodrošināja 131 skolotājs.
«Pieslēdzies, Latvija! gadu no gada augošais dalībnieku skaits apliecina, ka sociālā iekļaušanās, profesionālās kvalifikācijas pilnveide un informācijas sabiedrības attīstība ir vitāli svarīgas jomas cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma. Izglītības fokusā Latvija tradicionāli skatās jauniešu virzienā, bet šie cilvēki apliecina, ka mūžizglītība ir ne mazāk svarīgs attīstības virziens. Īpaši šobrīd, kad visā Eiropā iedzīvotāju struktūra objektīvi noveco,» norādīja Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.