Ints Teterovskis
Mācījos E. Dārziņa Mūzikas vidusskolā, un sevišķi atceros divus īpašus skolotājus. Pirmkārt, Jānis Erenštreits bija absolūta autoritāte. No viņa varēja iemācīties to, ko nesniedza neviena mācību grāmata - dzīves skolu. Dziedāju viņa vadītajā zēnu korī, braukājām pa pasauli, mājās faktiski nebiju, tāpēc lielā mērā tieši J. Erenštreits man iemācīja pasaules kārtību, iedeva vispārcilvēcisko un ētisko kodu. Otra ir klases audzinātāja, kas pirmoreiz skolas vēsturē bija fizkultūras skolotāja. Ārija Epnere bija fantastiskākais sirdscilvēks, par kuru no sirds varu teikt - skolotāja, nevis učene. Viņa mūs sargāja, aizstāvēja no visa. Ja gadījās ziepes, viņa bija pirmais cilvēks, pie kā iet. Vienmēr atrada iespēju, ka beigās sanācām varoņi, nevis vainīgie. Pie viņas arī vienmēr bija dabūjams kāds kārums no dārza veltēm.