Dienas aptaujātie psihologi norāda - ar šādu gadījumu pārāk grafisku attēlošanu ir jāpiesargās, jo tas var pamudināt citus cilvēkus ar nestabilu domāšanu rīkoties līdzīgi, tiecoties pēc uzmanības. Savukārt Rīgas domnieki piektdien steigšus nodrošināja tilta vantis pret jauniem kāpējiem un šodien turpinās diskutēt, vai nevajag uz tām uzstādīt vēl papildu šķēršļus.
Jāatgādina, ka līdz brīdim, kad 2002. gadā Vanšu tilta vantīs uzrāpās kāds vīrietis, kurš pirms nokāpšanas pieprasīja glābējiem eklērus un minerālūdeni, vantis ne pašnāvnieku, ne asu izjūtu meklētāju uzmanību nebija piesaistījušas. Kad šis gadījums bija medijos plaši atspoguļots kā kuriozs, pirmajam kāpējam ātri vien atradās sekotāji, tomēr diskusija par vanšu «iekarotāju» atspoguļošanas ētisko aspektu izraisījās tikai pēc tam, kad LTV Panorāma un citi mediji ceturtdien demonstrēja kadrus, kuros redzams pašnāvnieka lēciens.
LŽA vadītāja Inga Spriņģe portālam diena.lv skaidroja, ka asociācijas biedru domas dalās - daļa uzskata, ka lēcienu nevajadzēja rādīt no sākuma līdz beigām, taču mazākumā ir tie, kas domā, ka to nevajadzēja rādīt vispār. Viņa piebilda, ka mūsdienās medijos ir pieejami ļoti daudzi šausminoši skati, tādēļ būtu pārspīlēti nerādīt šādus sižetus vispār. LTV Ziņu dienesta vadītājs Dzintris Kolāts skaidroja, ka pamatojums video demonstrēšanai bijusi vēlme ļoti asā un akcentējošā formā norādīt uz ārkārtīgi svarīgu problēmu Latvijas sabiedrībā. «Pirmkārt, uz to, ka šajā vietā, kas jau ir kļuvusi leģendāra, vēl arvien ir iespējams uzkāpt fiziski spēcīgiem cilvēkiem. Otrs ir tas, ka tas parāda arī diskusiju par cilvēka vājumu un spēku, par to, ka ir tādi cilvēki,» sacīja Dz. Kolāts.
Tomēr psihoterapeite Solvita Vektere Dienai uzsvēra, ka pārāk grafiska pašnāvības attēlošana nav pozitīvi vērtējama. «Ir labi, ka cilvēki runā par to, ka nevajag rādīt lēkšanu, jo cilvēkos ar nestabilu psihi, kuri izjūt uzmanības deficītu, neapmierinātību ar dzīvi, var rasties motivācija rīkoties līdzīgi. Viņi var iedomāties - ja aiziešu šādā veidā, arī mani pēc tam tiražēs, beidzot pievērsīs man uzmanību, ko pirms tam nesaņēmu,» viņa skaidro. Psihoterapeite uzsver, ka pašnāvnieku motivācija bieži ir vēlme pievērst sev uzmanību, nevis pa īstam darīt sev galu, bet, ja viņos radīsies pārliecība, ka, tieši uzkāpjot Vanšu tilta vantīs, to vislabāk izdarīt, tā ir staigāšana pa naža asmeni, jo no vantīm var nokrist arī netīšām.
Psihologs Sandis Dūšelis uzsver, ka galvenais ir tas, kā sižets tiek konstruēts: «Tas, vai sižets kādu atturēs vai, tieši otrādi, izprovocēs šādi rīkoties, ir atkarīgs no tā, vai pašnāvnieks tiek pataisīts par varoni, un arī negatīvais varonis ir varonis. Ir skaidrs, ka arī šis puisis gribēja kļūt par ziņu varoni, jo nenolēca jau kaut kur tālu prom no acīm, tādēļ es teiktu, ka vislabākais veids, kā neradīt viņam sekotājus, ir nepadarīt šo notikumu par asa sižeta grāvēju, bet gan pietiekami skaidri norādīt, ka tas tiešām ir ļoti muļķīgs veids, kā sevi parādīt,» viņš uzsver.
Jāatgādina, ka jau 2002. gadā Rīgas domes (RD) amatpersonas diskutēja par vanšu nodrošināšanu pret kāpējiem, tomēr reāla rīcība sekoja tikai 2009. gadā, kad beidzot tika izlemts vantis līdz 10 metru augstumam noklāt ar īpašu Vandalene Anti-Climb krāsu. Kā toreiz rakstīja Diena, tas izmaksāja 1500 latu, un bija paredzēts, ka krāsa varēs noturēties vairākus gadus, pirms tā jāatjauno.
Tomēr, kā izrādījies, ar to nepietika. Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) paziņoja, ka krāsas klājums šogad nav ticis atjaunots un šāda nolaidība varot izmaksāt amatu RD Satiksmes departamenta (SD) atbildīgajiem darbiniekiem. Departamenta pārstāve Ilze Dišlere LETA gan skaidroja, ka vantis pēc ziemas pārbaudītas un pārklājuma stāvoklis bijis apmierinošs, tādēļ tas nav atjaunots, turklāt departamenta budžetā neesot bijuši iedalīti nepieciešamie 1000 lati. Kam īsti taisnība, tagad būs jānoskaidro Valsts policijai (VP), kura pēc zvērināta advokāta Jura Močuļska iesnieguma ierosinājusi kriminālprocesu par amatpersonu atbildību par bezdarbību, kā dēļ iestājusies cilvēka nāve.
Piektdien pie vantīm pēc RD rīkojuma tika uzstādīts žogs un vantis noklātas ar solidola kārtu. Ņemot vērā, ka iepriekšējie līdzīgie drošības pasākumi nav izrādījušies efektīvi, paredzēts, ka šodien apspriedē RD SD tiks pieaicināti arī tilta projektētāji, lai spriestu par papildu mehānisko šķēršļu, piemēram, kustīgu riņķu, uzstādīšanu uz vantīm.