Daudzi nepārdomāti lēmumi un rīcība sagādā dzīvniekiem vien stresu un ir bezjēdzīgi no dzīvnieka viedokļa. Ja esam veģetārieši, mēģināsim arī mazo plēsēju - kaķi - pieradināt ēst tikai augu valsts produktus, dodoties ārā no mājas, gribam kaķi ņemt līdzi, īpaši, ja iepriekš esam turējuši suni. Saimnieki grib kaķi vest pastaigā, lai viņš elpotu svaigu gaisu. Ja turam dzīvnieku, tad jāpārzina viņa kā attiecīgās sugas pārstāvja paradumi un vajadzības.
Kaķis ir maza izmēra plēsējs, kura paradumi un vajadzības ir krasi atšķirīgas no citu izplatītāko mājdzīvnieku fizioloģijas. Kaķis ir individuālists, kas saimnieku drīzāk uztver kā kompanjonu, ar kuru jādala kopēja teritorija. Kaķis ir teritorijas dzīvnieks, tā viņam ir svēta, tāpēc svešinieku klātbūtni vai savu pārvietošanu uz citu vietu kaķis uztver galēji negatīvi. Ne viens vien ciemiņš ir nobaudījis, ka pēc viesošanās mājās, kur mīt kaķis, mēdz būt apskādēti apavi, uz kuriem kaķis atstājis savas zīmes viņam saprotamā veidā - iezīmējot tos ar savu urīnu, lai turpmāk šis svešinieks viņa teritorijā neparādītos. Tātad kaķa teritorija ir viņa mājas, ja vien viņš nav bezsaimnieka dzīvnieks un nedzīvo uz ielas, bet arī tad kaķis strikti ievēro savu teritoriju un neklīst tālu prom no tās.
Jāzina, ka kaķi ir nakts dzīvnieki un lieli guļavas. Lai kaķim nebojātos raksturs, viņam jāguļ līdz pat 18 stundām diennaktī, un tas ir tikpat svarīgi kā svaigs ūdens un barība. Kaķis neskumst un nepārdzīvo, kad saimnieks dodas savās darba gaitās. Gluži otrādi - viņš omulīgi iekārtojas guļvietā un visu laiku velta atpūtai. Mūslaikos mājās dzīvojošie kaķi ir adaptējušies un labprāt guļ gan dienā, gan naktī, bet brīvā dabā kaķim nakts ir medību laiks.
Saimniekam jāsaprot, ka pastaigas, īpaši ar kaklasiksnu un saitītē, ir kaķa mocīšana un savu iedomu apmierināšana. Ir kaķu īpašnieki, kuri uzskata - ja jau man nepieciešamas pastaigas, ja es iepriekš staigāju kopā ar suni, tad arī kaķim jānodrošina uzturēšanās svaigā gaisā. Ja kaķis prastu runāt, viņš šādam saimniekam teiktu: «Ak, lieciet mani mierā un staigājiet paši, bet man nodrošiniet mīkstu, siltu guļvietu, ērtu tualeti, bagātīgi piepildītu ar smiltīm, pilnu barības trauku un svaigu ūdeni! Vēl es labprāt reizēm paspēlētos un atļautu saimniekam mani noglaudīt!» Taču kaķi runā tikai pasakās, tāpēc mums, cilvēkiem, savam kaķim jānodrošina tādi apstākļi, kā prasa viņa, nevis mūsu daba. Kaķi turēsim dzīvoklī, bet pastaigāsimies ar draugiem.
*Latvijas Kinoloģiskās federācijas prezidente