Sarunā par izglītības pieejamības nodrošināšanu dominēja skolēnu pārvadājumu organizēšana, ko uzskatāmi raksturoja Apes novada priekšsēde Astrīda Harju (Vienotība). Viņa aicināja iztēloties, cikos ir jāceļas bērnam, kurš jau pulksten 6.15 iekāpj skolēnu autobusā, kuram ir 18 pieturu. Mācības skolā sākas pulksten 8.45. Tam, ka bērni nevar katru dienu pavadīt autobusā trīs un vairāk stundu, piekrita arī J. Šulcs. Pāvilostas novadā daudzi skolēni dzīvo viensētās un uz skolu tiek vesti ar sešiem autobusiem, informēja Pāvilostas novada priekšsēdētājs Uldis Kristapsons. Viņš kā iespēju redz internātu izveidi, ko pārējie uz sēdi uzaicinātie kolēģi no Madonas un Talsu novada vērtēja rezervēti, jo bērniem ir jādzīvo ģimenē un vecāki nelabprāt atstāj bērnus internātā.
Piemēram, lielajā Talsu novadā nav plānots atvērt skolu internātus, sacīja novada priekšsēdis Aivars Lācarus (Talsu novada attīstībai). Viņš atzīst, ka oranžie skolēnu autobusi ir atspaids pašvaldībām, bet tā diemžēl esot arī konkurences kropļošana. Talsu novadā ar skolēnu autobusiem neriskējot vest citus iedzīvotājus, kas nav paredzēts, turpretim U. Kristapsons atklāja, ka Pāvilostā ļauj tajos iekāpt arī cilvēkiem no tālajām mājām, lai nokļūtu uz centru pie ārsta vai saņemtu citus pakalpojumus. Madonas novada priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters (Vienotība) aicināja deputātus mainīt domāšanu, pieņemot likumus, lai pašvaldības varētu izmantot citās valstīs praktizētās iespējas un, piemēram, maksāt cilvēkiem, kas paši organizē bērnu aizvešanu uz skolu. Cik pašvaldībai mēnesī izmaksā viena bērna nogādāšana skolā, vietējie līderi gan nevarēja atbildēt, taču skolēnu autobusi tiekot izmantoti arī ekskursijām vai dodoties uz sporta sacensībām un kultūras pasākumiem.
Visi uz sēdi uzaicinātie pašvaldību vadītāji atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumu pamatskolas saglabāt iespējami tuvu bērnu dzīvesvietai. Apes novadā skolas ir četros pagastos un nav likvidēta arī Virešu pagasta Vidagas Sikšņu pamatskola, kurā mācās 32 bērni. Sporta, mūzikas, darbmācības stundās tiek apvienotas vairāk nekā divas klases, «jo no divām klasēm pat futbola komanda nesanāk», sacīja A. Harju. Viņas vadītajā novadā viensētās dzīvo arī jaunās ģimenes, kas izveidojušas mazos uzņēmumus.
Turpretī Madonas novada pašvaldība slēdza Sarkaņu pamatskolu, kurā savulaik mācījās vairāk nekā 160 bērnu, bet tagad bija palikuši vairs tikai 34 skolēni, taču strādāja 16 skolotāju, informēja A. Ceļapīters. Deputāts Jānis Trupovnieks (ZZS), kurš savulaik vadīja Balvu novadu, pārdomām minēja vēl kādu piemēru - nesen viņš bijis Viļakas novada slēgtajā Mežvidu pamatskolā, kas atradās labi izremontētās telpās, kurās tagad iekārtots šūšanas uzņēmums.
Iecerei optimizēt vidusskolu tīklu nebija tāda vietējo līderu atbalsta. Pāvilostas vidusskolas 10. klasē nevarēs nodrošināt minimālo bērnu skaitu, ko paredzēts pakāpeniski palielināt līdz 14 skolēniem 2018. gadā. Tāpēc pašvaldība ir gatava piemaksāt, lai vidusskolu saglabātu, jo tuvākā vidusskola ir 50 kilometru attālajā Grobiņā. Vairāk nekā 80% Pāvilostas vidusskolas beidzēju iestājas augstākajās mācību iestādēs, skolā ir arī zvejniecības, tūrisma novirziena klases, pastāstīja U. Kristapsons. Arī J. Šulcs uzskata, ka pašvaldībām ir jādod iespēja saglabāt skolas, ļaujot pašām piemaksāt. Novadu līderi ir noskaņoti ieguldīt līdzekļus izglītībā, lai mazinātu cilvēku aizplūšanu un veicinātu atgriešanos. Madonas novadā, piemēram, brīvpusdienas tiek nodrošinātas visās klasēs.
Saeimas komisija uzklausīja šo informāciju, ko izvērtēs, gatavojot ziņojumu par ekonomikas konkurētspējas stiprināšanu - tajā izglītības kvalitātei esot būtiska nozīme. A. Ceļapīteru komisijas vadītājam Mārim Kučinskim (ZZS) ierobežotā laika limita dēļ pat nācās pārtraukt, uz ko pašvaldības vadītājs atbildēja, ka šādas iespējas iepazīstināt deputātus ar patieso situāciju pašvaldībās un izteikt savus ierosinājumus vajadzētu dot biežāk, jo tas varētu palīdzēt deputātiem likumu pieņemšanā.