«Pašvaldības un projektētāji velosipēdu līdz šim neuzskatīja par transporta līdzekli, bet gan drīzāk par izklaides rīku, ko izmanto tikai jaunieši un svētdienās atpūtnieki. Šī iemesla dēļ pastāv uzskats, ka riteņbraukšanai pietiek ar pāris celiņiem pilsētas nomalē, un infrastruktūra tiek veidota uz gājēju rēķina. Tā kā arvien lielāku popularitāti gūst elektriskie velosipēdi, kuri svara un ātruma ziņā līdzinās mopēdam, bieži vien, labu gribot, pašvaldības šos transportlīdzekļus dzen virsū gājējiem,» atzīst Viesturs Silenieks, Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs.
Lai izglītotu valsts un pašvaldību amatpersonas, kas atbildīgas par satiksmes drošību un infrastruktūru, riteņbraucēju nevalstiskās organizācijas rīko regulārus apmācību seminārus. Kā stāsta Viesturs Silenieks, semināru organizēšana pašvaldībām aizsākusies jau pirms krietna laika, un, pateicoties Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim, to veicinājusi arī reģionu policijas pārstāvju aktīva iesaistīšanās. Pērnā gada nogalē apmācību semināri tika organizēti programmas Inteliģentā enerģija Eiropai atbalstu starptautiska projekta «Vairāk riteņbraukšanas mazajās un vidēja izmēra pilsētās Centrālās un Austrumeiropas valstīs līdz 2020. gadam» (mobile2020) ietvaros. Šobrīd par drošu un efektīvu infrastruktūru izglītotas aptuveni 30 pašvaldības, un, kā atzīst Viesturs Silenieks, labākā situācija šajā jomā pašlaik ir Ventspilī un Liepājā.
Semināru rīkotāji saskārušies ar to, ka pašvaldības bieži vien neapzinās, ka kvalitatīvas velo infrastruktūras radīšana ir veids, kā uzlabot pilsētvidi un panākt tās pievilcību ekonomikas, kultūras, veselības un vides kvalitātes ziņā. Ilgus gadus pilsēta un tās infrastruktūra tika veidota mašīnām, bet ne cilvēkiem kā gājējiem vai riteņbraucējiem. Nereti rodas neskaidrības par pareizu un racionālu telpas izmantošanu, nav arī kopējas izpratnes par velosipēdistiem paredzētās infrastruktūras veidošanu un tās pamatprincipiem.