Uzņēmums ir dzīvesveids
Biznesa izglītība ir labi pieejama gan Rīgā, gan reģionos, jo dažāda līmeņa uzņēmējdarbības studiju programmu Latvijā patlaban ir 96 (10% no visām programmām). Tajās studē ap 27 000 studentu jeb 24% no kopskaita. Bet, tā kā ar biznesu vēlāk nodarbojas samērā maz cilvēku, jāsecina, ka biznesa izglītība var veidot tikai zināšanu pamatu, taču izšķirošas būs biznesa kompetences, personīgās īpašības utt., spriež Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības departamenta direktora vietnieks Anatolijs Melnis. Viņš norāda, ka studentu vēlme pēc biznesa izglītības, iespējams, ir pārspīlēta. «Miljonāru sarakstos gandrīz visi ir uzņēmēji, tāpēc kārdinājums studēt biznesu ir ļoti liels,» viņš saka.
Biznesu studējušie visbiežāk nav tie, kuru galvā rodas labas biznesa idejas. To apliecina JIC Biznesa inkubatora projektu vadītājs Edgars Letinskis. Aptaujājot inkubatorā esošo uzņēmumu īpašniekus, kas paši vienlaikus tos arī vada, noskaidrojies, ka biznesa izglītība ir tikai 36%. Biznesa inkubatorā, protams, pārsvarā nonāk tie, kam zināšanu biznesā pietrūkst un ir nepieciešams atbalsts, taču E. Letinskis uzsver, ka galvenais pamats, lai cilvēks kļūtu par uzņēmēju, nav vis zināšanas, bet gan gatavība dzīvot uzņēmēja dzīvesveidu. «Cilvēki bieži vien nemaz negrib savu uzņēmējdarbību - viņi, piemēram, ir tikai ideju ģeneratori vai vienkārši grib vieglāku dzīvi bez priekšniekiem. Es saku, ka inkubatorā meklējam cilvēkus, kam vajag problēmas,» E. Letinskis saka.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Pakalpojumu departamenta direktora vietnieks Gundars Ignats stāsta, ka arī bezdarbnieki un bezdarba riskam pakļautie labprāt izvēlas izglītoties uzņēmējdarbībā, taču, izstrādājot konkrētus biznesa plānus, pietrūkst pašapziņas un ticības saviem spēkiem. Tajā pašā laikā arī jebkuras profesijas algotiem darbiniekiem mūsdienu darba tirgū jābūt elastīgiem un ar daudzām citām prasmēm, tajā skaitā biznesa attīstīšanā, G. Ignats uzsver.
Viegli izšļūkt nevar
Katrs laiks no potenciālā uzņēmēja prasa savu prasmju un kompetenču kopumu. «Kooperatīvu laikā bija vajadzīgs vienkārši uzņēmēja ķēriens, bet pēc neatkarības atjaunošanas uzņēmēji sāka raudzīties ārpus Latvijas, palielinājās nepieciešamība pēc praktiskām un akadēmiskām zināšanām un cilvēki investēja izglītībā. Patlaban nepieciešams viss - gan izglītība, gan prasmes un talanti, jo uzņēmējam jāveicina sava konkurētspēja,» saka DnB NORD bankas Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Raimo Smukais. Arī RTU Rīgas Biznesa skolas direktors Jānis Grēviņš norāda - lai gan daudziem šķiet, ka mācīties uzņēmējdarbības studiju programmās nozīmē viegli izšļūkt cauri, reālajā dzīvē bizness tādus izļūcējus pretī neņem.
Svarīgākā uzņēmēja iezīme ir spēja uzņemties atbildību, uzskata Biznesa augstskolas Turība īsās profesionālās programmas Biznesa vadība un attīstība direktore un biedrības Līdere mentoringa programmas vadītāja Aiva Vīksna. Viņasprāt, daudzos biznesa studiju absolventos patērētāja skatpunkts dominē pār saimnieka nostāju, tāpēc viņi nereti izlemj - kāpēc cīnīties un pūlēties, ja varu strādāt algotā amatā kā vadītājs?
Iezīmējot atšķirību starp uzņēmēju un vadītāju, J. Grēviņš teic, ka vadītājs ir organizators, bet uzņēmējs - attieksme (kādas Latvijā trūkst). Arī reklāmas un pasākumu aģentūras MagicFIB radošais direktors un uzņēmējdarbības students Aivars Līpenītis uzsver, ka vadītājam noteikti nepieciešama laba izglītība, savukārt uzņēmējam svarīgāks ir ķēriens, pašdisciplīna un uzdrīkstēšanās, arī intelekts, jo tukšā galvā biznesa idejas nerodas.
Jātrenē spēja lemt
Lai sava biznesa sācēju kļūtu vairāk, Latvijas biznesa izglītībai jātiek galā ar vairākiem izaicinājumiem. Trūkst attiecīgas mācību literatūras latviešu valodā, skolās vairs nav tādas līderības kalves, kāda savulaik bija pionieri un komjaunieši, un biznesa izglītībā jāmācās sabalansēt sniegtās zināšanas ar cilvēka attīstības līmeni, jo, piemēram, vadības iemaņas sāk rasties tikai pēc 18 gadu vecuma, uzskaita J. Grēviņš. «Latviešu nacionālā īpatnība - nemīlam pieņemt lēmumus, bet šī spēja ir jātrenē,» viņš piebilst.
Biznesa izglītībā visos līmeņos pietrūkst uzņēmējgara veicināšanas, atzīst A. Vīksna. Viņa uzsver, ka mūsdienās biznesa iemaņas vajadzīgas ikvienam un ikdienā, tāpēc to izkopšanā aktīvāk jāiesaistās ģimenei un skolām. Patlaban ekonomikai skolās netiek veltīta pietiekami liela uzmanība, un galvenokārt situāciju glābj Junior Achievement - Latvija programmas, uzskata arī Marta Šaliņa, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 12. klases skolniece un divu skolēnu mācību firmu dibinātāja. Ekonomika vairs nav obligāts mācību priekšmets, šajā mācību gadā to mācījās tikai 1,8% no visiem skolēniem, turklāt daudzās skolās ekonomiku māca tas pats skolotājs, kas pasniedz veselības mācību, ētiku un civilzinības.
Diskusijas dalībnieki gan arī norāda, ka uzņēmējam izglītošanās process nekad nebeidzas - lai spētu konkurēt, jāmācās visu laiku.