Ir runa par grozījumiem Būvniecības likumā, par kuriem Latvijas valdībā un Saeimā runā kopš pagājušā gada, bet plašāka diskusija par to nepieciešamību risinās jau kopš 2008. gada.
To, ka beidzot jāatrisina jautājums, ka gandrīz ikviens iedzīvotājs bez pamatota iemesla var apstrīdēt būvatļaujas tiesiskumu un uz viņa sūdzības pamata būvatļauja uz neparedzamu laiku arī tiek apturēta, atzīst gan valsts amatpersonas, gan Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija, biedrība Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība, kā arī virkne uzņēmumu, tostarp tādi labi zināmi nozares pārstāvji kā RE&RE, Merks, YIT, Bukoteks u. c.
Neskatoties uz to, pirms nedēļas Latvijas Televīzijā pārraidītā sižetā šī ekonomikai nozīmīgā iniciatīva tika reducēta līdz konkrēta uzņēmuma - Homburg Bikernieku Properties, kura mātesuzņēmumu pārstāvu, - domstarpībām ar vietējiem iedzīvotājiem, kas tiekot risinātas likumdošanas ceļā, iesaistot politiķus utt.
Medaļas otra puse
Un te nu gribētos izstāstīt arī to patiesību, kas nezināmu apstākļu dēļ palikusi aiz kadra.
TV sižetā kāds Mežciema iedzīvotājs norādīja, ka Biķernieku ielā plānotā lielveikala būvniecība aizskarot iedzīvotāju intereses. Tiesa gan, kad mēs vairākkārt aicinājām šo pašu kungu uz tikšanos kopā ar Rīgas domes amatpersonām un citiem iedzīvotāju pārstāvjiem, lai pārspriestu, kas tieši viņus projektā neapmierina un kā to kopīgi efektīvi atrisināt, viņa absolūti vienīgā prasība bija, lai tiktu organizēta sabiedriskā apspriešana, kas domes telpās arī faktiski notika, kaut arī likums šai gadījumā vispār nenosaka tādas rīkošanu.
Tai pašā laikā ļoti konkrētas prasības darīja zināmas citi Kaivas ielas 50. nama 4. un 5. korpusa iedzīvotāji. Viņu iebildes un vēlmes detalizēti pārrunājām, rezultātā ar šī nama iedzīvotāju biedrību noslēdzām rakstisku, precīzu vienošanos, ko Homburg Bikernieku Properties apņemas darīt, lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves telpu.
Lūk, arī pilns Kaivas ielas iedzīvotājiem apsolīto veicamo darbu saraksts:
- būtiski uzlabot un padarīt estētiskāku topošā tirdzniecības centra fasādes noformējumu, kas vērsts uz Kaivas ielas 50. nama pusi;
- starp tirdzniecības centru un dzīvojamo māju izveidot blīvus divpakāpju stādījumus, tostarp iestādot noteiktu skaitu kļavu un tūju, kā arī uzturēt tos pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā;
- uzbūvēt 1,8 m augstu sētu starp tirdzniecības centru un māju Kaivas ielā 50, nodrošinot, ka tās krāsojums un izkārtojums atbilst jau esošajai sētai starp dzīvojamo māju un līdzās esošo autocentru;
- izveidot gājēju celiņu iespējami tuvāk tirdzniecības centram, kā arī celiņu un piebraucamo ceļu izbūvēt līdz pat dzīvojamā nama teritorijai. Jāpiebilst, ka patlaban mājas iedzīvotājiem vispār nav kārtīga piebraucamā ceļa un tas būs nozīmīgs viņu dzīves telpas uzlabojums;
- neizvietot tirdzniecības centra atkritumu izmešanai paredzētās teritorijas dzīvojamā nama pusē, kā arī tās iežogot un uzturēt pastāvīgā kārtībā;
- jaunbūves durvis dzīvojamās ēkas pusē izmantot tikai avārijas gadījumos, kā arī aizliegt smēķēšanu pie tām;
- izbūvēt papildu gājēju celiņu būvniecības periodam, kad pašreizējā celiņa izmantošana varētu būt apgrūtināta;
- gadījumā, ja uz tirdzniecības centra jumta uzstādītās iekārtas radīs pārlieku troksni, - uzstādīt trokšņu barjeras;
- pēc būvniecības pabeigšanas labiekārtot iedzīvotāju norādīto bērnu rotaļlaukumu;
- segt Kaivas ielas 50. nama un tā teritorijas labiekārtošanas darbu izmaksas pēc iedzīvotāju ieskatiem 10†000 eiro apmērā (neskaitot PVN).
Man tiešām šķiet adekvāti uzskaitīt šīs apņemšanās, kas liecina, ka esam darījuši visu iespējamo, arī to, kas nevienā likumā nav prasīts.
Tiesa gan, kaut arī iedzīvotāju vairākums šo risinājumu uzskatīja par ieguvumu Kaivas ielas 50. namam, atsevišķu cilvēku pretenziju dēļ pret Homburg Bikernieku Properties izsniegto būvatļauju būvdarbu sākšana joprojām ir kavēta, uzņēmumam radot zaudējumus.
Likumdošana ir jāsakārto
Lai cik absurdi - esošā likumdošana to pieļauj, un to esam piedzīvojuši gan mēs, gan citi uzņēmumi. Kur gan vēl vērsties, ja ne pie likumdevējiem, skaidrojot reālo ietekmi uz tautsaimniecību, investoru piesaisti, uzņēmumu ilgtspēju utt.?! Vai gan nav pareizi šo situāciju risināt tieši likuma ietvaru ceļā? Tieši tādēļ mēs kopā ar līdzīgi domājošiem uzņēmējiem un ekspertiem vērsāmies pie lēmējvaras ar aicinājumu acīmredzami netaisnīgo likuma normu mainīt, radot konstruktīvus apstākļus ne tikai ārvalstu, bet visvairāk jau vietējo uzņēmēju darbībai, kuri tā vietā, lai tērētu laiku un līdzekļus cīņai ar pseidoaizstāvjiem un mākslīgām pretenzijām, veltītu zināšanas un pūles tautsaimniecībai nozīmīgu projektu īstenošanā.
Balstoties uz mūsu uzņēmuma vairāk nekā 30 gadu ilgo pieredzi nekustamo īpašumu jomā Ziemeļamerikā un Eiropā, iepazīstot nozares regulējumu dažādās valstīs un apzinoties Latvijas visādi citādi augstu vērtējamo pievilcību, manuprāt, šādām situācijām tomēr jābūt racionāli regulētām. Un ceru, ka atsevišķi vienpusīgi izklāsti neietekmēs lēmējvaras viedokli par sāpīgā būvatļauju jautājuma efektīvu atrisināšanu.