Pamazām pierimst emocijas, ko Latvijā, tāpat kā daudzviet citur Eiropā, izraisīja Lielbritānijas 23. jūnija referenduma rezultāti, kas bruģē ceļu uz britu izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Drīz pēc tam, kad kļuva zināms referenduma iznākums, Latvijā izskanēja frāzes, ka Lielbritānija Briselei parādījusi savu raksturu un ka tā arī vajadzējis. Referenduma rezultātiem, protams, ir daudzi un dažādi iemesli, bet britu lēmums ir tāds, kāds ir, un tas jārespektē.
Stāsts nav par britiem, bet par mums te, Latvijā, kur skaļo jūsmu par referenduma rezultātu nomainījis pragmatisks redzējums - Latvijai vajadzīga un izdevīga ir stipra, nevis konfliktu nomocīta ES. Piemēram, Ārlietu ministrijas ģenerālinspektors Māris Riekstiņš SestDienā uzsvēra, ka «mēs, ņemot vērā mūsu vēsturisko pieredzi, esam ieinteresēti spēcīgā demokrātisku valstu savienībā».
Turklāt ir arī ekonomiski iemesli - tieši ES ir Latvijas nozīmīgākais eksporta tirgus. Centrālā statistikas pārvalde vēsta, ka maijā Latvijas eksporta uz ES dalībvalstīm vērtība bija 623,5 miljoni eiro, kopējā mūsu valsts eksporta vērtība - 841,3 miljoni eiro, bet eksporta uz NVS valstīm vērtība - 87,6 miljoni eiro. To, ka ES tirgus ir būtisks mūsu eksportētājiem, rāda arī citu mēnešu dati, apliecinot - eksports uz valstīm, kas atrodas ārpus ES, salīdzinoši ir niecīgs. Krievijas sankcijas pagaidām neļauj vairākiem pārtikas ražotājiem ar savu produkciju atgriezties ierastajās vietās Krievijas veikalu plauktos. Vairāku Latvijas uzņēmēju teiktais arī ļauj secināt, ka ieiešana Ķīnas tirgū var būt liels ieguvums, bet nenotiek ātri, jo apgūt jebkuru jaunu eksporta tirgu ir laikietilpīgs process, bet apgūt Āzijas tirgu - it īpaši ilgs un pamatīgs darbs.
Protams, ES līderu rīcība ne vienmēr ir perfekta, politika - ne vienmēr tālredzīga, tomēr Latvijas eiroskeptiķiem derētu atcerēties, ka nav tādas ES kaut kur tālumā. Jau vairāk nekā 12 gadu Latvija ir daļa no ES, un solidāra atbildība par ES reputāciju gulst arī uz mūsu valsts pleciem. Visai savdabīgi ir arī eiroskeptiķu centieni visas ES aktualitātes reducēt tikai līdz diskusijai par bēgļu ierašanos dalībvalstīs. Protams, pārāk šaurs ir arī fanātisko Briseles apjūsmotāju skatījums, apgalvojot, ka Latvijas labklājību vismaz 15 gadu nodrošina tikai un vienīgi ES ar savu finansiālo atbalstu un pieredzi.
Turklāt ir vēl kāds, drošībai un ekonomikai līdzās pastāvošs aspekts - identitāte. Sauklis par Latvijas garīgajām saitēm ar eiropeisko vidi ļoti populārs bija XX gadsimta 90. gados. Mainās laiki un saukļi, bet Latvijas piederība eiropeiskajai videi nezūd - lai arī cik diskutabli reizēm būtu Eiropu prezentējošās ES lēmumi. Nobela prēmijas laureāts, Lietuvā dzimušais XX gadsimta rakstnieks Česlavs Milošs grāmatā Dzimtā Eiropa, kas veltīta no Baltijas nākuša cilvēka intelektuālajām attiecībām ar eiropeiskajām vērtībām, raksta: «Savos siltajos apkampienos mani ņēma Eiropa un tās seju pulks, kas atraisījās no koka skulptūrām, no gleznām un zeltā izšūtajiem gobelēniem, tā iekļāva manu balsi savu seno aicinājumu un zvērestu vidū, par spīti manam dumpim pret Eiropas sašķeltību un slimīgumu. Par spīti visam, dzimtā Eiropa.»