Tā bija arī pirms astoņiem gadiem, kad Kirila priekšteča Aleksija II ierašanās Latvijā tika tulkota kā pozitīvs signāls kaimiņattiecību attīstībai. Vairākus gadus vēlāk tikšanās laikā Maskavā toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers Kirilu ielūdza apmeklēt Latviju. Tagad gaidāmā viesošanās ieguvusi pavisam citu nokrāsu.
Viens valstisks veidojums
Ukrainas pareizticīgo baznīca no Krievijas atšķēlās uzreiz pēc Ukrainas neatkarības nodibināšanas. Patriarhs Kirils iepriekš nav slēpis, ka vēlētos baznīcas apvienot. Labvēlīgāk uz šādu apvienošanu skatās tādās Ukrainas pilsētās kā Doņecka un Sevastopole, bet valsts rietumdaļā dzīvo Ukrainas pareizticīgās baznīcas atbalstītāji. Krievijas mediji vēsta, ka Ukrainas pareizticīgās baznīcas pārstāvji bija vērsušies pie Kirila ar aicinājumu ietekmēt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai izvairītos no kara starp brāļu tautām, taču Kirils atbildējis: «Krievu tauta - [ir] savā vēsturiskajā teritorijā sadalīta nācija, kurai ir tiesības apvienoties vienā valstiskā veidojumā.»
Bez darba kārtības
Vēl februāra sākumā Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs žurnālistiem vēlreiz apstiprināja, ka maija vidū Latvijā viesosies Krievijas pareizticīgās baznīcas patriarhs. Turklāt diplomāts minēja, ka patriarhs tiksies ar Valsts prezidentu, Saeimas priekšsēdētāju un valdības vadītāju. Tagad, kad aktuāls Ukrainas jautājums, ne Ārlietu ministrija (ĀM), ne Valsts prezidenta kanceleja par tik detalizētu viesošanās darba kārtību vis nerunā. ĀM preses sekretārs Kārlis Eihenbaums, taujāts, vai, ņemot vērā notikumus Ukrainā, Latvijā notiks iepriekš plānotā vizīte, Dienai norādīja: «Vizīte pēc Valsts prezidenta ielūguma ir ieplānota. Pašreiz precīzāka informācija nav saskaņota un nav pieejama.» Tikpat izvairīgu atbildi sniedz Valsts prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne. Viņa saka, ka patlaban paplašināta informācija par iespējamo vizīti nav pieejama, vienlaikus atgādinot, ka nekādi oficiāli paziņojumi par vizītes datumiem un programmu nav tikuši izplatīti.
Pārāk silti uzņemt nevajag
Patriarhu uzņemt vajag, jo viņš pārstāv nozīmīgu reliģisko konfesiju. Taču jāpatur prātā, ka viņš pārstāv ne tikai baznīcu, bet arī līdzdarbojas Krievijas oficiālajā ārpolitikā, Dienai norāda Austrumeiropas politikas pētījumu centra vadītājs Andis Kudors. Viņaprāt, Latvijas politiķiem Kirils nebūtu jāuzņem pārāk silti, jo tad tā būtu silta uzņemšana ne tikai viņam kā reliģiskajam līderim, bet arī Kremlim un tā politikai Ukrainā. Politologs Kārlis Daukšts domā, ka Krievijas patriarhs ir jāuzņem un kopumā šāda vizīte būtu pozitīvs notikums. «Protams, ka pretrunas būs, bet tomēr labāk ir sarunāties, nevis pagriezt muguru vienam pret otru.»
Nedrīkst būt čomiska saruna
Arī Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds atgādina, ka vizīte ir ilgi plānota un, par spīti notikumiem Ukrainā, par kontaktiem ar lielo kaimiņvalsti ir jādomā. «Sienu mēs tāpat neuzbūvēsim,» teic A. Sprūds. Taču tikšanās laikā nedrīkst aizmirst par Latvijas nostāju pret Krievijas rīcību Ukrainā. A. Sprūds bažījas, vai problēmas šāda stingra viedokļa paušanā neradīsies Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, kurš krīzes saasināšanās brīdī nav spējis laikus atgriezties no atvaļinājuma, neveikli izteicies par sankcijām pret Krieviju un ložā vērojis Dinamo spēli. «Man ir bažas, vai arī šeit neparādīsies politiskā bezgaumība,» bilst A. Sprūds, uzsverot, ka patriarha uzņemšanas gadījumā tā nevar būt tikai čomiska parunāšanās ar reliģisko līderi, bet jāpauž skaidra nostāja par Krievijas politiku Ukrainā.