Ar auto Māris regulāri braukā no mājām Talsu rajona Pastendē uz savu tagadējo darbavietu - SIA _Cemex Latvija_ birojiem Rīgā un Brocēnos. _Cemex_ ir viens no vadošajiem cementa un betona ražotājiem pasaulē, un Māris kompānijā strādā jau ceturto gadu. Patlaban viņš tajā ir komercdirektors un valdes loceklis un, kā pats saka, kļuvis par uzņēmuma patriotu jau kopš pirmās dienas. No sapņa par auto jomu esot izaudzis.
Kolhozu skola
Pēc skolas Māris stingri bija nolēmis studēt autoinženierzinātni. Plāni par mācībām Rīgas Politehniskajā institūtā gan pajuka, jo toreiz arī studentiem draudēja obligātais militārais dienests. Draugs ieteica stāties Lauksaimniecības akadēmijas Mehanizācijas fakultātē, kur bez citas tehnikas varot apgūt arī auto, un Māris paklausīja, jo no lauksaimnieku skolas armijā neņēma, turklāt radās iespēja studēt ar Tukuma rajona kolhoza Nākotne stipendiju.
Tas gan nozīmēja arī saistības - pēc studijām bija jāiet strādāt kolhozā. Māris neiebilda - Nākotnē bija perspektīvas, progresīva vadība un labvēlīga attieksme pret jaunajiem. Par darbu pie tehnikas fermās gan varēja nopelnīt vairāk nekā inženiera amatā, un tas Mārim bija būtiski, jo tikko bija nodibināta ģimene, piedzimusi meita. Pēc pusgada saprotot, ka vairāk tomēr gribas darīt to, kas studēts, Māris kļuva par kolhoza ražošanas iecirkņa priekšnieka palīgu.
Bet jau drīz Māri pie sevis pārvilināja viens no Talsu rajona lielākajiem kolhoziem Draudzība, piedāvājot gan galvenā inženiera amatu, gan dzīvokli, kādu Nākotnē jaunā ģimene vēl gaidīja. «Tas bija liels izaicinājums. Mani iemeta kā dīķī - mācies peldēt.» Māris smaidot stāsta, ka pieredzes skola bijusi milzīga, jo menedžera funkcijas un māku diplomātiski runāt ar dažādu paaudžu inženieriem nācies apgūt patstāvīgi. Kolhozs strādāja ar vērienu, un Māra pārziņā bija ap 150 auto, 140 traktoru, 25 graudaugu kombaini…
Sajutās kā liekēdis
Sākoties privatizācijai, kolhozs ļoti civilizētā ceļā ļāva saviem darbiniekiem par saņemtajām pajām kļūt par piecu iecirkņu īpašniekiem. Kopā ar citiem inženieriem Māris no mehāniskajām darbnīcām izveidoja klientu kooperatīvo sabiedrību Pastende, kur pats tika ievēlēts par valdes priekšsēdētāju, un uzņēmējdarbības principu apgūšana izvērtās par kārtējo izaicinājumu. Tomēr ar veiksmīgu rezultātu. KKS Pastende strādā joprojām, laika gaitā izplešoties dažādos darbības virzienos - tehnikas remonts, transporta un noliktavu pakalpojumi utt.
«Bet tad 2003.gadā sapratu, ka man kā priekšniekam vairs nav nozīmes, viss strādā pats no sevis. Sāku justies kā liekēdis.» Māris izšķīrās par jauna darba meklēšanu. Saņēmis vairākus atteikumus, secinājis, ka pietrūkst izglītības - uz pasen iegūto akadēmijas diplomu un dažu kursu apmeklējumu darba devēji neskatījās nopietni. Māris iestājās Rīgas Biznesa skolas MBA programmā, un nu atlikusi vairs tikai diplomdarba aste. Angļu valoda Mārim nebija sveša, jo 90.gadu sākumā ģimenei bija iespēja gadu pabūt ASV. Māra sieva tolaik kala plānus par Talsu kristīgās skolas atvēršanu, kur bērni invalīdi varētu mācīties kopā ar veselajiem, un, pateicoties ASV iegūtajai pieredzei un palīdzībai no turienes kristiešiem, ieceri izdevās īstenot. (Māris kļuva par brīvprātīgu skolas būvdarbu un saimniecisko jautājumu pārzini.)
Piedalās vēsturē
Māra nojausma bija pareiza - MBA studijas pavēra durvis uz karjeras iespējām. Viņš pieteicās uz rūpnīcas direktora vietu Cemex cementa ražotnē Brocēnos, izgāja atlasi, taču tad pazuda pati vakance - Cemex izlēma ieguldīt rūpnīcas rekonstrukcijā un uz Latviju sūtīja uzņēmumā jau strādājošu direktoru. Mārim piedāvāja rūpnīcas Remonta dienesta vadītāja amatu, un viņš piekrita. Jau pēc neilga laika viņu iecēla par Brocēnu rūpnīcas Loģistikas daļas vadītāju, uzticot sakārtot šo virzienu uzņēmumā, un drīz tam sekoja komercdirektora amats.
Māris skaidro, ka straujais kāpiens izrietējis gan no vadītāju uzticēšanās, gan no paša aizrautības. «Kad atnācu, sapratu, ka man te patīk viss. Redzēju milzīgu perspektīvu gan darbiniekiem, gan Cemex Latvijā.» Darbs starptautiskajā gigantā Mārim pērn devis iespēju kā pirmajam no Latvijas piedalīties Cemex starptautiskajā vadītāju apmācību programmā Stenforda universitātē ASV un vadošajās biznesa skolās Francijā un Meksikā. Ieguvums ir gan zināšanas, gan plašs kontaktu tīkls, tomēr Māris uzsver, ka arī atdeve tiek prasīta līdzvērtīga sniegtajām iespējām. Galvenie izaicinājumi, protams, saistās ar krīzi. «Saviem padotajiem jau agrāk teicu, ka mūsu klientiem nav jābūt lūdzēja lomā. Tas, ka esam dominējošie cementa ražotāji, mums uzliek papildu pienākumus.» Māris teic, ka ir pienācis brīdis, kad cements vairs nav jādala, bet jāpārdod. Turklāt šovasar Cemex Brocēnos atklās jaunu jaudīgu rūpnīcu, tāpēc aktīvāk jādomā par noieta tirgiem. «Man ir sajūta, ka piedalos vēstures tapšanā. Tādu rūpnīcu būvē reizi 100 gados,» Mārim sava uzņēmuma patriotisms, šķiet, tik ātri nepāries.