Pretēji līdzjutēju un treneru optimistiskajām prognozēm, arī septembrī izlasei vēl nevarēs palīdzēt pussargs Aleksandrs Cauņa, kurš nu iedzīvojies arī muskuļa savainojumā. Tiesa, tas nav tik nopietns kā iepriekšējais, kura dēļ pussargs oficiālā mačā nav piedalījies jau gandrīz gadu. Marians Pahars teic, ka muskuļa savainojums tikšot sadziedēts pēc divām trim nedēļām.
Pašreizējais spēlētāju sastāvs kārtējo reizi liek meklēt jaunu taktisko risinājumu. Pirmdien abos treniņos nominālajā pamatsastāvā tika izmēģināts variants ar klasisku 4-4-2 shēmu. Aizsardzības labajā flangā spēlēja Baltijas kausā sekmīgi debitējušais Oļegs Timofejevs, bet kreisajā - Vladislavs Gabovs. Centru «cementēja» Nauris Bulvītis un Kaspars Gorkšs, kura fizisko kondīciju par ļoti labu uzskata Pahars, par spīti tam, ka viņam nav kluba. Izlases kapteinis Gorkšs mēnesi trenējies ar Skonto un strādājis pēc individuālā plāna.
Savukārt vidējā līnijā malās no Artūra Zjuzina un Arta Lazdiņa tika iespēlēts Oļegs Laizāns un Andrejs Kovaļovs. Uzbrucēju duetu veidoja Valērijs Šabala un Artjoms Rudņevs.
Andra Vaņina prombūtnē atklāts ir jautājums par vārtsarga pozīciju. Pahars preses konferencē uzsvēra, ka, viņaprāt, izlasei, protams, trūkst Andra Vaņina, bet viņa rīcībā tik un tā esot divi labi vārtsargi. Tieši tāpat, kā tas bijis līdz šim. Kad pēc treniņa tika intervēts Oļegs Laizāns, Aleksandrs Koliņko lika pussargam paslavēt vārtsargus. Laizāns piekrita, ka tie ir labi. Izskatās, ka svarīgajos mačos priekšroka tiks dota pieredzējušajam Koliņko, nevis izlasē nekad nespēlējušajam Pāvelam Šteinboram.