Laika aizpildīšanai mērs Jānis Birks (_TB_/LNNK) klātesošajiem sāka saukt to deputātu vārdus, kuri bijuši visaktīvākie un visslinkākie domes sēžu apmeklētāji, kas izraisīja smieklus. Jautrais noskaņojums, kas deputātu starpā valdīja sēdes sākumā, līdz pēdējam jautājumam jau bija manāmi apsīcis. Kopumā sēde ilga četras stundas, un tikai beigās politiķi atskārta, ka kļūmes dēļ atļāvuši rīdziniekiem sēdēt visos pilsētas centra apstādījumos, lai arī pirms dažām stundām paši šādas izmaiņas noraidīja.
Kundziņsala paliek ostā
Svarīgākais pēdējās domes darba dienas lēmums bija Rīgas teritorijas plānojuma 2006.-2018.gadam grozījumu pieņemšana. Saistībā ar šo projektu sēdes laikā Vecmīlgrāvja Attīstības biedrība aptuveni desmit cilvēku sastāvā piketēja iepretim Rātsnamam, vēloties panākt, lai grozījumu galīgajā redakcijā Rīgas brīvostas detaļplānojumā ik pēc kilometra būtu iekļautas piekļuves Daugavai. «Mēs prasām atstāt dažas krastmalu aizsargjoslas, kas netraucētu brīvostas darbībai, bet būtu publiski pieejamas visiem piekrastes iedzīvotājiem,» teikts biedrības paziņojumā. Viņu lūgums gan netika atbalstīts, jo, kā deputātiem skaidroja Pilsētas attīstības departamenta pilsētplānošanas nodaļas vadītāja Ilze Purmale, šis jautājums jārisina nākamajos grozījumos, jo katra no piekļuvēm ir ekonomiski jāpamato. Nebūtu rentabli ierīkot piekļuves krastmalai, ja tās izmantotu tikai daži cilvēki.
Netika arī atbalstīts Vides komitejas priekšsēdētāja Daiņa Īvāna (LSDSP) priekšlikums līdz 30.jūnijam sagatavot lēmumprojektu par Kundziņsalas dzīvojamās teritorijas izdalīšanu no Rīgas brīvostas teritorijas. Tā vietā deputāti vienojās par atbalstu Igora Pimenova (SC) un Mārtiņa Grestes (JL) priekšlikumam - ja likumā noteiktajā kārtībā Kundziņsalas dzīvojamais rajons tiktu izslēgts no Rīgas brīvostas teritorijas, tad mainīsies tā izmantošanas veids uz iedzīvotājiem labvēlīgu, proti, «ostas jauktas apbūves teritoriju» aizstājot ar «jaukta apbūve ar dzīvojamo funkciju».
Vairākums deputātu plāna izmaiņas atbalstīja. Pret tām iestājās deputāte Aina Žuravļova (Dzimtene), kas aicināja to atstāt lemšanai nākamajai domei. Arī Sergejs Zaļetajevs (SC) uzsvēra, ka grozījumi paredz daudzviet pilsētā palielināt apbūves intensitāti: «Jaunajā projektā tiek pavērts ceļš Rīgas pārvēršanai par akmens džungļiem.» Jāpiebilst, ka galīgo lēmumu par teritorijas plāna grozījumiem pieņems nākamais domes sasaukums, jo pašreizējais variants vēl jāsasaskaņo Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā.
Steiga prasa savu
Pēdējā domes sēdē arī tika atbalstīta būvniecības iecere par deviņstāvu dzīvojamo ēku Zolitūdē, Latvijas-Vācijas kopuzņēmuma Reho nodošana privatizācijai, detaļplānojums vērienīgai būvniecības iecerei Mežaparkā, vairāku nekustamo īpašumu iegāde, ostas pārcelšana no pilsētas centra uz Krievu salu, kā arī izmaiņas Sabiedriskās kārtības noteikumos saistībā ar sēdēšanu zālienā.
Līdz pat sēdes beigām domnieki bija pārliecināti, ka saglabājuši aizliegumu uzturēties pilsētas centra apstādījumu zālienos, taču izrādījās, ka lēmums bijis pretējs. Kļūda radās, jo noteikumu grozījumu projektā, kas bija sagatavots balsošanai, sākotnēji bija paredzēts, ka iedzīvotāji drīkstētu atrasties visos zālienos, izņemot kanāla nogāzes. Vides komitejas deputāti, vēloties panākt līdzšinējā aizlieguma saglabāšanu, ierosināja šo grozījumu punktu izslēgt. «Ja mēs gribam vienu vietiņu, kas ir Rīgas centrā kā oāze, varbūt atstāsim šo jautājumu lemt pēctečiem,» sacīja Rīgas dārzu un parku direktors Agnis Kalnkaziņš (TP). Viņš aicināja šo jautājumu pieņemt nākamajam domes sasaukumam, jo šajā tas nav pietiekami izdiskutēts ar speciālistiem. Opozīcijas deputāts Modris Jaunups (JL) norādīja, ka šo jautājumu dome «muļļā jau četrus gadus un Kalnkaziņš piedāvā muļļāt vēl četrus». Viņš uzsvēra, ka beidzot vajadzētu nonākt pie lēmuma un atļaut sēdēt zālienā, jo pērnā gada eksperiments, kad aizliegums uz laiku tika atcelts, parādīja, ka zālieni netiek ne bojāti, ne piemēsloti. Dainis Stalts (PS)visus brīdināja, ka Rīgas parkos ir konstatētas ērču encefalītu pārnēsājošas ērces, tāpēc nebūtu ieteicams tur sēdēt.
Atbalstot aizlieguma saglabāšanu, deputāti nebija pamanījuši, ka grozījumu projektā jau svītrots punkts, kas aizliedz atrasties zālienā Rīgas centra apstādījumos. Tādējādi sēdēšana zālienā vairs vispār netiek regulēta. To uzzinot, A.Kalnakaziņš savu vainu neatzina: «Es savu nostāju skaidri paudu domes sēdē.»
Domās, vai parakstīt
J.Birks ir neizpratnē, cik bezatbildīgi var rīkoties deputāti un balsošanai nodot nesagatavotu priekšlikumu. Ja mērs pieņemto lēmumu parakstīs, tad rīdzinieki varēs sēdēt visos zālienos pilsētas teritorijā, taču pirms lēmuma pieņemšanas viņš konsultēsies ar juristiem. «Birks bija par sēdēšanu zālienā, taču piekrita speciālistiem, ka kanālmalas tam nav paredzētas. Tagad sanāk, ka nogāzēs arī var sēdēt, un ar to mērs nav apmierināts,» saka viņa padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Vineta Savicka. Viens no risinājumiem ir jaunas sēdes sasaukšana, lai deputāti paši izlabotu savu kļūdu. Ja tā notiks, tad tā būs ārkārtas sēde, jo kārtējā sēde šajā sasaukumā vairs nav paredzēta - 1.jūlijā notiks jaunievēlētās domes pirmā sēde.