Radina pie darba
Sigulda ir viena no Latvijas pašvaldībām, kas, atvēlot 6000 latu, parūpējusies, lai skolēni vasarā ne tikai varētu atpūsties no skolas, bet arī piepelnīties. Vienlaikus arī radināt pie darba. «Skatos, kā aug mana meita, - viņai nav priekšstata, ka katrs lats ir jānopelna, ka tikai par darbu ir samaksa,» sarunā ar Dienu atzīstas Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics un piemin arī sociālo aspektu. «Bērni un jaunieši ir visneaizsargātākie, īpaši, ja vecāki ir mazturīgi, tādēļ tā ir viena no iespējām, kā viņiem palīdzēt.»
Siguldas novada Sociālā dienesta vadītāja Diāna Indzere Dienai stāsta, ka Siguldā strādās skolēni no 15 līdz 18 gadu vecumam, katrs ne ilgāk kā divas nedēļas un četras stundas dienā, lai izdevība būtu pēc iespējas vairāk strādāt gribētājiem. Viņa priecājas, ka aktīvi atsaukušies vietējie uzņēmēji, arī kāda zemnieku saimniecība, ar tūrismu saistīti uzņēmumi, pašvaldības iestādes - sporta skola un sociālās aprūpes centrs Gaismiņas. Visos pasākumos ļoti atsaucīgi esot SIA Vita mārkets. Ar Elvi zīmolu ir divi veikali un divas kafejnīcas, kurās arī šovasar strādās visvairāk skolēnu - 36.
Viens no viņiem ir arī Siguldas 2. vidusskolas devītklasnieks Silvers Eglāns, kuram veikalā uzticēts izkārtot preces un izmazgāt plauktus. «Domāju, ka tikšu galā labi,» viņš apņēmīgi saka savā pirmajā darba dienā. Oficiāli algotu darbu viņš strādā pirmo reizi. «Labprāt strādātu ilgākas stundas, bet priecājos par to pašu. Vēlos nopelnīt, lai varu pasvinēt Jāņus,» saka Silvers.
Vecāki saka paldies
Par skolēnu darbu vasarā parūpējušās arī citas pašvaldības. Ventspils pilsētas domes Ekonomikas nodaļas vadītājs Andis Jansons Dienai stāsta, ka jau pirms diviem gadiem, tiklīdz no skolēnu darba finansēšanas atteikusies valsts, pašvaldība jau laikus budžetā plānojusi līdzekļus skolēnu nodarbinātībai vasarā.
Šogad tie ir aptuveni 32 tūkstoši latu. «Darba ņēmēji un darba devēji kļuvuši divreiz aktīvāki, pieteikušies jau 200 bērnu, tā kā plānojam iedalīt vēl papildu līdzekļus, lai strādāt varētu līdz pat 300 skolēnu,» stāsta A. Jansons. Viņš uzsver, ka pašvaldības darbinieku mērķis ir skolēnus novirzīt no bezmērķīgas klaiņošanas, lai viņi var iemācīties darba iemaņas, prasmi komunicēt, protams, tas ir arī materiāls atbalsts.
Daugavpilī, kad 1. martā notikusi pieteikšanās uz darbu vasarā, skolēni teju vai apgāzuši domes ēku. Pāris stundās aizpildītas paredzētās 150 vietas skolēniem vecumā no 15 līdz 18 gadiem, tādēļ domes vadība meklējusi vēl papildu līdzekļus, lai ļautu nopelnīt vēl tikpat daudz bērniem. «Man ir patiess prieks, ka bērni nāk motivēti. Viņi stāsta, ka naudiņu dos mammai vai tētim, vajag zālēm utt. Viņi prasa darbu, nevis kā liela daļa vairs nevēlas strādāt, jo pieraduši, ka dod pabalstu tāpat vien,» klāsta Daugavpils domes Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja Ieva Teikmane un arī piebilst, «atnāk mammas un raud, saka paldies, ka bērns konkrētajā mēnesī būšot vienīgais pelnītājs.»
Citas nepiedāvā
Iespēju robežās skolēnu ar darbu nodrošina citas pašvaldības - gan Liepājā, gan Ogrē, taču ir arī tādi novadi, kas naudu tam nav atvēlējuši. «Gurķojas pa mājām un moka vecākus,» tā uz jautājumu, ko vasarā dara skolēni, atbildēja divu pusaudžu mamma rēzekniete Daina. Novads darbu nepiedāvā, līdzīgi ir arī kaimiņos. Viļānu novadā skolēniem vasarā tiek piedāvāti dažādi pulciņi Bērnu un jauniešu centrā un Sociālā atbalsta centrā Cerība, taču piepelnīt kādu latu ģimenes budžetam Viļānu pusaudžiem cerības ir ļoti mazas, jo pašvaldība nespēj to nodrošināt, teica Viļānu domes izpilddirektore Inga Strūberga. Viņa atzina, ka tos darbus pilsētas labiekārtošanā, kuros agrāk tika nodarbināti skolēni, tagad padarot NVA stipendiāti - tā saucamie simtlatnieki. Tāpat ir arī Balvos.
Valsts, kā ziņots, no savas puses naudu jauniešu nodarbinātībai kā agrāk vairs nedod. Tiesa, vasaras vidū Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) beidzot plāno sākt projektu, kas būtu domāts tiem jauniešiem, kas beiguši vidusskolu un palikuši bez darba. Saņemot 120 latu stipendiju, viņiem būtu iespēja strādāt pie darba devējiem, kas iesaistītos šajā programmā. Nauda šim mērķim lielākoties nāktu no Eiropas Savienības.