Tas ir kā piemērs no mācību grāmatas par Šlesera - organizatora metodēm.
Viņa uzņēmējdarbība, ja neskaita veikalu ķēdes, tolaik sastāvēja no starpniecības nekustamo īpašumu attīstīšanā, iegūstot sarežģītus dokumentus un atļaujas, uzņēmumu daļu pārdošanas virs to nominālvērtības un agrāk izsniegtu miljoniem lielu aizdevumu atgūšanas.
Pēdējās divas shēmas Latvijas politikā tiek uzskatītas par aizsegu kukuļiem, pirktiem lēmumiem vai paša naudas atmazgāšanai. To 2005.gadā Dienā apliecināja naudas atmazgāšanas izmeklētāji. Tā kā sākumdeklarēšanas nebija, darījumi ir nepārbaudāmi.
Pirmais darījums
2001.gadā Šlesers (tolaik Jaunās Kristīgās partijas līderis) par nepilnu miljonu dolāru (USD 926 580) pārdeva ārzonām draudzīgajā Lihtenšteinā reģistrētai firmai Buna Invest Establishment 11,5% akciju, kas viņam piederēja Norvēģijā reģistrētā uzņēmumā Tritan Group (daļas piederēja arī draugam Viesturam Koziolam un biznesa partnerim Tormodam Stēnem-Johansenam). Akcijas viņš gadu iepriekš bija vērtējis USD 260 000 vērtībā un Buna pārdeva tikai daļu. Samaksātā cena vairāk nekā 200 reižu pārsniedza akciju nominālvērtību. Arī firmas apgrozījums nebija liels. Fredrikstā, kur tā bija reģistrēta, to nepazina. Šlesers uzņēmumu raksturoja kā investīciju firmu nekustamo īpašumu attīstīšanai un lielo cenu - ar agrāk veiktiem ieguldījumiem.
Saules akmens
Vispirms Šlesera un Koziola firma uzvarēja konkursā par zemes gabala apbūvi, lai gan piedāvājums nebija izdevīgākais. Kopā ar būvfirmu Merks nodibināja SIA, kas kā starpniece izkārtoja augstāko biroju nama projektu Rīgā. Saskaņošanas process bija šaubīgs, ar dokumentu viltošanas pazīmēm. Pēc būvniecības atļauju saņemšanas A.Šlesers un V. Koziols savas daļas pārdeva Merkam, katrs saņemot 900 000 eiro. To nominālvērtība bija Ls 16 000, bet abi apgalvoja, ka daudz ieguldīts projekta izstrādē. Pēc gada Merks daļas pārdeva par 58 000 eiro.