Jau ziņots par Vienotību veidojošo partiju līderu iepriekš atšķirīgajiem viedokļiem par taupīšanu uz pensionāru rēķina. To pilnībā izslēdza Vienotības līdzpriekšsēdētājs Aigars Štokenbergs (SCP), jo viņš uzskata, ka budžetu var konsolidēt, neaiztiekot pensijas. Apvienības vadītājs Ģirts Valdis Kristovskis (PS) ļaunākā scenārija piepildīšanās gadījumā neizslēdza «pārtikušo pensionāru» pensiju (kas pārsniedz 300-400 latu) mazināšanu, ieturētās summas apmērā piešķirot valsts obligācijas.
Dažas dienas vēlāk Vienotība nāca klajā ar vienotu pozīciju - solījumu pensijas neskart. A. Štokenbergs skaidroja, ka Ģ. V. Kristovski izdevies pārliecināt, ka budžetu nākamgad iespējams konsolidēt, nemazinot pensijas. Arī pats Vienotības līderis Dienai pēcāk apliecināja, ka piekrīt apvienības pozīcijai. Vienotība uzskata, ka 2011. gada budžeta konsolidēšanā jāstrādā abos virzienos - jāaudzē valsts ieņēmumu daļa un turpmāk jāmazina valsts izdevumi, lai budžeta deficīts nepārsniegtu 6% no iekšzemes kopprodukta (IK).
Lai šo mērķi sasniegtu, budžets nākamgad, pēc premjera vārdiem, iespējams, būs jākonsolidē par mazāku summu, nekā iepriekš lēsts, - nedaudz vairāk nekā 250 miljoniem latu. «Daļu šī samazinājuma segs ekonomiskā izaugsme un attiecīgais nodokļu ieņēmumu pieaugums,» intervijā Latvijas Radio trešdien skaidroja V. Dombrovskis. Uz jautājumu, kādu tieši ekonomikas izaugsmi premjers nākamgad sagaida, viņa preses sekretāre Līga Krapāne norādīja, ka «nekādi citi skaitļi netiks minēti, iekams Finanšu ministrija nenāks klajā ar pirmā ceturkšņa rezultātiem un makroekonomikas scenāriju». Tas valdībā tiks iesniegts šomēnes.
«Cipariski tā tiešām varētu būt - lai samazinātu deficītu no 8% no IK šogad līdz 6% 2011. gadā, starpība ir 2% jeb aptuveni premjera minētie 250 miljoni latu. Viens procents no IK ir aptuveni 130 miljoni latu,» skaidro Nordea bankas ekonomists Andris Strazds. «Taču tas pirmām kārtām balstās uz pieņēmumu, ka šogad deficīts jau būs zem 8% no IK, kas vēl nav garantēts.» Turklāt 6% budžeta deficīts vēl joprojām nozīmēs, ka teju piektdaļai kopbudžeta izdevumu nebūs seguma ieņēmumu pusē. Jo ilgāk valsts dzīvos ar šo deficītu, jo lielāks būs valdības parāds un lielāki procentu izdevumi būs jāmaksā nākotnē, piebilst ekonomists.