Bērnu radīšana un audzināšana ir viena no svarīgākajām cilvēka dzīves daļām un dabas dots uzdevums, kas padara tautu un valsti par dzīvotspējīgu, liek mums domāt par nākotni un rūpēties par līdzcilvēkiem. Tomēr bērnu audzināšana neapšaubāmi ir milzīgs darbs. Tā prasa no vecākiem gan ievērojamus naudas līdzekļus ikdienā, gan laiku, ko vairs nevar veltīt sev un savai attīstībai. Bērnu audzināšana bieži prasa vismaz no viena vecāka atteikšanos no labāka darba vai karjeras attīstības, sievietēm ar bērniem ir mazākas izredzes dabūt darbu vai paaugstinājumu amatā. Tie cilvēki, kas audzinājuši bērnus, it īpaši vairākus, ieguldot savu spēku, līdzekļus un laiku, pienākot pensijai, ir zaudētājos, jo zemāka alga, karjeras un paaugstinājuma neesamība bērnu dēļ, slimības lapas, bērna kopšanas atvaļinājumi, neiespējamība studēt un izglītoties tālāk - tas viss tieši ietekmē pensijas apmēru.
Sevišķi smagi tas skāris paaudzi, kas šobrīd ir pensionāri. Šie cilvēki, pēc kara padomju sociālisma trūkumā audzinot bērnus, faktiski upurējušies, strādājot par niecīgām algām. Par pensiju uzkrājumiem, privātajiem pensiju fondiem un citiem labumiem šeit, protams, nevar būt ne runas. Šie pensionāri šobrīd ir īpaši apdalīti. Ar milzīgiem darba stāžiem viņi saņem gandrīz minimālas pensijas. Valsts ir aizmirsusi, ka tieši šo cilvēku bērni un mazbērni ir tie, kas šobrīd strādā, pelna un maksā nodokļus.
Latvijas pensiju sistēma ir balstīta uz solidaritātes principa. Tas nozīmē, ka nauda, kas tiek maksāta kā pensijas sociālais maksājums, nestāv kaut kur maisā visu mūžu, līdz pienāks pensijas vecums, bet tiek tērēta. Neiedziļinoties detaļās, būtiski ir atcerēties, ka nauda, ko maksās pensijās, pienākot vecumdienām, būs jau tā nauda, ko tajā brīdī reāli pelnīs un maksās nodokļos pensionāru bērni.
Šobrīd pensionāri, kas audzinājuši bērnus, nesot upurus, ieguldot spēkus un līdzekļus, nodrošinājuši, ka Latvijā tagad ir kam maksāt nodokļus, bet nesaņem no valsts par šo darbu nekādu atbalstu. Daudziem šiem cilvēkiem veselības vai vecuma dēļ varbūt neizdosies nodzīvot tik ilgi, kamēr Latvijas ekonomikas un labklājības līmenis paaugstināsies. Ierobežoto līdzekļu apstākļos, protams, nevar palīdzēt visiem, bet taisnīgums prasa, lai tiem pensionāriem, kuru bērni šobrīd reāli strādā un maksā nodokļus Latvijā, valsts sniegtu papildu atbalstu - piemaksas pie pensijas par katru bērnu - nodokļu maksātāju. No summas, ko katrs pensionāra bērns - nodokļu maksātājs samaksā kā iedzīvotāju ienākuma nodokli, noteikta daļa būtu jānovirza vecāku piemaksai pie pensijas, piemaksas apmēru nosakot procentos no bērna - nodokļu maksātāja iepriekšējā nodokļu pārskata periodā vidējās ikmēneša faktiski samaksātās nodokļa summas. Šādas piemaksas noteikšana dotu papildu stimulu pašiem bērniem palikt Latvijā, šeit strādāt un maksāt nodokļus.