Agrāk iecienīts Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās galamērķis ir bijis Lietuvas Garjūnu tirgus, bet tagad tūrisma firmas pārorientējas braucieniem uz Poliju. Klientu netrūkst. Kādas Rīgas tūrisma kompānijas direktore stāsta, ka kopš oktobra pat plāno palielināt reisu skaitu līdz diviem mēnesī - sagaidāms, ka cilvēki aktīvi brauks pirkt ziemas apģērbu, kā arī Ziemassvētku dāvanas. Vienā no šādām tūrēm izlūkos devās arī Diena.
Īsts maratons
Ir 11 vakarā. Pie Stacijas laukuma benzīntankā kopā ar vēl kādiem 25 cilvēkiem gaidu autobusu. Ar nelielu kavēšanos tas beidzot ir klāt, iekārtojamies, un pavadone Olga mums iezīmē tuvāko diennakts programmu: ap septiņiem no rīta ierodamies Belostokas tirgū, divos dienā dodamies uz lielveikalu Auchan, «kas ir trīs mūsu hiperrimi». Tur pavadām četras piecas stundas, un tad - atpakaļ uz Rīgu. Jānoskaņojas pamatīgam iepirkšanās maratonam.
Pusastoņos no rīta, kad iebraucam Belostokā, pie tirgus stāv vēl viens tikpat liels autobuss ar Latvijas numuru, turpat arī vairāki vieglie auto un busiņi no Latvijas.
Neskatoties uz agro rīta stundu, tirgus jau ir pamodies. Atliek vien samainīt līdzi paņemtos dolārus zlotos, un var doties pēc pirkumiem. Pirmais secinājums - poļu tirgotāju piedāvātais sortiments ir ļoti līdzīgs tam, ko varam atrast, piemēram, Domina vai Spices nelielajās bodītēs. Vienīgā atšķirība: Rīgā tās pašas lakotās somas maksā daudz dārgāk. Otrais secinājums: līdzās tradicionālajam Ķīnas vieglās rūpniecības sortimentam šeit var atrast arī, piemēram, Polijas tekstilu - jakas, mēteļus, džemperus, šalles utt. Kvalitāte laba, cenas - arī.
Baltkrievu invāzija
Latviešu valoda šeit skan visur, taču tas ir nieks, salīdzinot ar baltkrievu klātbūtnes mērogiem. Tomēr pēdējā laikā viņi uz Belostoku sākuši braukt krietni mazāk, stāsta kādas jaku bodītes pārdevējs. Kopš Polija ir pievienojusies Šengenas līgumam, vīza uz Poliju baltkrieviem izmaksājot krietni vairāk, tādēļ brauciens vairs īsti neatmaksājoties. Jā, latvieši un lietuvieši braucot vairāk, taču ar to nepietiek, lai kompensētu mazāku pircēju skaitu no Baltkrievijas un pašu poļu pirktspējas samazināšanos. «Mums arī ir krīze. Tagad ir pusdesmit no rīta, un jūs man esat pirmais klients,» pārdevējs sarūgtināti saka.
Nedaudz par cenām. Džinsi maksā 10-15 latu, zelts -12-14 latu gramā, pieci kilogrami veļas pulvera - 3,5 lati, konfektes (Vāverītes līmenis) - četri lati kilogramā, pamperi (70 gabalu iepakojums) - ap astoņiem latiem. Tieši pamperi un veļas pulveris mūsu autobusā ir topa preces. Cik var novērot, lielā daudzumā pirkti arī bērnu apģērbi un apavi. Atgriežoties autobusā, sākas intensīva viedokļu apmaiņa: kurš ko un par cik nopircis un par cik tas ir lētāk nekā Latvijā.
Ar kalkulatoriem rokā
Tirgus ir apstaigāts, taču atslābt vēl ir pāragri - pēc 20 minūtēm jau būsim lielveikalā. Cik nojaušu pēc ceļa biedru sarunām, viņi šim braucienam gatavojušies: veikala mājaslapā internetā izpētījuši, kādām precēm šajās dienās būs akcijas, un noskaidrojuši, kuri starptautisku zīmolu pārtikas produkti, kas nopērkami Latvijā, ir ražoti Polijā un līdz ar to šeit ir dabūjami lētāk.
Jāatzīst, ka ar lielveikala izmēra apzīmēšanu mūsu gide nav kļūdījusies - tas tiešām ir milzīgs. Taču poļi šeit ir acīmredzamā mazākumā. Visaktīvākie atkal ir baltkrievi, kurus nav iespējams nepamanīt, jo daudzi ir tērpušies sporta kostīmos nacionālā karoga krāsās. No Latvijas atbraukušos pircējus var atšķirt pēc nopietnajām sejām un kalkulatoriem rokā. Aprēķini viennozīmīgi runā nerunā par labu Latvijas veikaliem. Piemēram, divu kilogramu makaronu iepakojums maksā 90 santīmu, vistas šķiņķīši - lats kilogramā, 10 kilogrami cukura - 4,50 latu, mazs Danone jogurts - deviņus santīmus. Cenas rūpīgāk izpētījušie ceļabiedri stāsta, ka siers, kas Rīgā maksājot ap sešiem septiņiem latiem, šeit dabūjams par diviem. Lētākas ir pat dižegles podā - pusotra lata pret Latvijas astoņiem desmit.
Zemās pārtikas cenas Latvijas tūristus iespaidojušas tik ļoti, ka daži ir nopirkuši pat veselus kautķermeņus. Veseliem iepakojumiem pirkts arī, piemēram, Lāses tipa piens. Ļoti izdevīgi esot pirkt konservētus dārzeņus. Spriežot pēc azarta, kādā cilvēki dalās iespaidiem, saprotu: brauks vēl. Mani aprēķini liecina, ka katrs no apmēram 30 cilvēkiem šeit vidēji ir iztērējis ap 150 latiem.
Kāpēc tur lētāk?
Uz Poliju iepirkšanās tūrēs pēdējā laikā aktīvi brauc arī lietuvieši, stāsta Lietuvas DnB Nord bankas ekonomikas eksperte Jekaterina Rojaka. Tas, ka cenas Polijā Baltijas valstu iedzīvotājiem šogad kļuvušas tik pievilcīgas, galvenokārt skaidrojams ar vērtību zaudējušo zlotu - Polijā atšķirībā no Lietuvas un Latvijas valūtas kurss nav fiksēts, tādēļ, sekojot norisēm pasaules ekonomikā, zlots vērtību ir pamatīgi zaudējis. Taču, kā uzsver Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis, patlaban kurss atkal ir pieaudzis, taču lētais zlots nebūt nav vienīgais faktors, kāpēc Polijā viss ir daudz lētāk. Galvenais - kamēr Baltijas valstu ekonomika iepriekšējos gados strauji attīstījās, Polijā attīstība bija vāja un arī labklājības līmenis neauga tik ļoti. Tas piebremzēja arī cenas.
J.Rojaka norāda uz vēl vienu būtisku faktoru - nodokļiem. Polija lielu uzmanību pievērš vietējo ražotāju un lauksaimnieku atbalstam, tādēļ virknei pārtikas produktu - piemēram, gaļai, tiek piemērots pazemināts 5% PVN. Tādēļ tie pārtikas produkti, kas tiek ražoti Polijā, šeit arī lēti maksā. Turklāt tirgus ir liels, līdz ar to arī konkurence ir sīvāka. Polijas lielveikalu tīkla Auchan pārstāvji Dienai uzsvēra, ka lielās konkurences dēļ uzcenojums precēm ir zems. «Mēs nevaram pircējam piedāvāt augstākas cenas, jo cilvēki no mums vienkārši aizies. Arī Poliju ir skārusi krīze, un pirktspēja ir samazinājusies,» skaidro Auchan.