Bijušais Latvijas vēstnieks Krievijā Jānis Peters vērtē, ka V. Zatlers uzvedies kā cienīgs Eiropas Savienības dalībvalsts prezidents un Dmitrijs Medvedevs savukārt kā reālists, kuram svarīgas attiecības ar Krievijas rietumu robežu. «Krievijas ārpolitikā pieaug Ķīnas nozīme, taču Krievija nevēlas atteikties no sadarbības ar rietumiem. Zatlera vizīte uzsāk aukstā kara beigas, kas valdīja valstu starpā 16 gadu, kopš pirmā prezidenta Gunta Ulmaņa vizītes Krievijā. Līdzīgi ASV prezidenta Ronalda Reigana vizīte pie PSRS vadītāja Mihaila Gorbačova notika pēc 17 gadu ilga aukstā kara. Tas bija nenormāli, ka starp Krieviju un Latviju 16 gadu nebija attiecību visaugstākajā līmenī,» norāda J. Peters.
Viņš atzīmē, ka V. Zatlers nedarbojas «uz savu roku», bet mūsu ārpolitika ir pieskaņota visas ES ārpolitikai. Vērtējot vizītes nozīmi pašā Krievijā, J. Peters atgādina, ka lielvalstis ir pieradušas pie vizītēm, tās notiek katru dienu. «Latvijā daudzi to nesaprot, ka krievi nav aizņemti ar Latviju, bet vairāk interesējas par attiecībām ar Franciju, Vāciju vai ASV. Tomēr mēs esam pirmā postpadomju valsts, kas sakārto attiecības ar Krieviju suverenitātes pakāpē. Mazai valstij ir svarīgas attiecības ar tik lielu valsti kā Krievija,» - tā bijušais vēstnieks. «Krievija ir devusi labvēlīgu žestu Latvijai, tagad arī mums vajadzētu tāpat atbildēt, taču nezinu, kā, jo cittautiešu jautājums ir daudzmaz sakārtots,» atklāj J. Peters. Viņš gan nedomā, ka vizīte varētu nest kādu tūlītēju saimniecisku labumu Latvijai. «Strauji nekas nenotiks, jo visu tomēr regulē brīvais tirgus, Krievijā nav plāna ekonomikas. Krievijas sabiedrība būs pamanījusi labvēlīgi ieturēto Medvedeva un Putina toni pret Latviju, tomēr sensācijas negaidu.»
Viktors Makarovs, politikas centra EuoCivitas direktors, uzskata, ka Latvijas prezidenta vizīte Maskavā ir vērtējama pozitīvi. «Tā ir kulminācija diezgan ilggadējiem pūliņiem un centieniem normalizēt Latvijas un Krievijas attiecības. Tagad attiecības ir normalizējušās, par to liecina gan noslēgtie starpvalstu līgumi Latvijas nozīmīgās jomās, gan arī cita attiecību gaisotne,» - tā eksperts. Viņš atgādina, ka pamatus šai vizītei likusi iepriekšējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kas pirms pieciem gadiem devās uz 9. maija svinībām Kremlī. «Iepriekš mums bija sarežģītas savstarpējās attiecības, un mēs sadarbojāmies tikai dažās jomās. Tagad jāsaka, ka attiecības ir normālas, bet ir daži jautājumi, par kuriem nevaram vienoties,» vērtē V. Makarovs. Viņš uzskata, ka vizīte palīdzēs iedrošināt Krievijas uzņēmējus uzsākt biznesu Latvijā un otrādi. «Kad mūsu biznesmenis vērsīsies pie ierēdņa Krievijā, lai kārtotu savas lietas, būs nozīmīgi, ko ierēdnis, no kura atkarīga lietu gaita, domās par Latviju. Ja viņš atcerēsies, ka mūsu prezidents ir viesojies Krievijā un viss bija kārtībā, tas nāks par labu,» domā eksperts.
Daži jautājumi ir strīdīgi, piemēram, Maskava nav atteikusies uzturēt diskusiju par nepilsoņu statusu Latvijā, tāpat vēl gaidāmas diskusijas par XX gadsimta vēsturi, par 1940., 1945. gada nozīmi valstu attiecībās. V. Makarovs norāda, ka pastāv jautājums, cik efektīva būs vēsturnieku komisija, ko nolemts izveidot, lai šķetinātu abām pusēm jūtīgos vēstures jautājumus. «Vēsturnieki nevar risināt domstarpības starp valstīm, te nepieciešams dialogs starp valstu sabiedrībām. Liela daļa no problēmas ir - kā Krievijas medijos atspoguļo Latviju un otrādi,» skaidro V. Makarovs. Vizīte nepanāks attiecību maiņu starp abu valstu iedzīvotājiem. Tāpat vērojams, ka abās valstīs ir atšķirīga izpratne, cik vērtīgas ir šīs savstarpējās attiecības. «Krievija mums ir pirmā numura kaimiņš. Savukārt Krievijai Latvija pati par sevi īpaši neinteresē, tā vienkārši negrib, lai Baltijas valstis un Polija būtu problēma Krievijas attiecībās ar Rietumiem. Toties Krievijai varētu būt ļoti aktuāla Latvijas pozīcija Ukrainas un Gruzijas virzībā uz NATO,» uzskata eksperts. Viņš arī aicina neaizmirst, ka Krievijas ārpolitiskais garastāvoklis ir mainīgs, turklāt 2012. gadā gaidāmas Krievijas prezidenta vēlēšanas, kas var viest korekcijas. «Zatlera vizīte rada zināmas optimisma rezerves mūsu attiecībās ar Krieviju, kas vēl noderēs,» - tā V. Makarovs.