HIV izplatība pēdējos gados Latvijā vērtējama kā stabila - ik gadu reģistrē ap 300 jauniem gadījumiem. «Nulle gadījumu nebūs nekad. Taču skaits var iet uz leju, ja ir visaptveroši un kompleksi pasākumi,» saka A. Karnīte. Iztrūkst vairāku pasākumu, sākot jau ar veselības mācību skolās, kas tagad aizstāta ar sociālo zinību priekšmetu, kurā tikai dažas stundas var veltīt seksuālajai un reproduktīvajai veselībai. Tāpat problēmas ir ar tā saukto riska jauniešu - mācās arodskolās un nāk no bērnunamiem - informēšanu, kā arī narkotiku lietotāju - vēl nav inficēti - aptveršanu. A. Karnīte saka - protams, ar 18 tā sauktajiem zemā sliekšņa centriem Latvijā ir par maz, vajadzētu krietni lielāku skaitu. Šajos centros var apmainīt šļirces, bez maksas saņemt prezervatīvus. «Ja Latvijā ir 18 000 narkotiku injicētāju, no kuriem apmēram puse Rīgā, un šajos zemā sliekšņa centros mēs gadā spējam izsniegt 300 000 šļirču, apmēram 15 šļirču katram gadā, tas ir daudz par maz,» saka A. Karnīte.
Visaugstākais gada laikā reģistrētais rādītājs Latvijā - 807 HIV gadījumi - 2001. gadā, un kopš tā laika jauno gadījumu skaits ievērojami samazinājies. Pēdējos gados skaits stabilizējies - ik gadu ir līdzīgs. Par 2001. gada rekordlielo skaitu viena no teorijām vēsta, ka mainījās narkotiku tirgus Latvijā, tajā ieplūda lēts un kvalitatīvs heroīns, tādēļ daudzi sāka to injicēt, stāsta A. Karnīte. Turpmākos gados bija vērojama jauno gadījumu samazināšanās, pēc tam - stabilizācija. Šāds scenārijs novērojums daudzās Eiropas valstīs. Tomēr Latvija joprojām ir viena no līderēm HIV izplatībā.
2008. gads bija lūzuma punkts, jo lielākais īpatsvars jauno inficēšanās gadījumu bija iegūts heteroseksuālu dzimumkontaktu ceļā, nevis izmantojot kopīgus piederumus narkotiku injicēšanai, kā tas bija iepriekš, norāda A. Karnīte. Statistika liecina - 2010. gadā 48% ar HIV inficējušies heteroseksuālu kontaktu ceļā, 7% - homoseksuālu kontaktu ceļā, 31% inficēto ir narkotiku lietotāji, 13% cēlonis nav zināms. Latvijā reģistrēti ap 5000 HIV inficēto, no tiem 791 ir miris.