Mūsdienās riteņbraucējiem piedāvātas vairākas iespējas sava pārvietošanās līdzekļa aizsargāšanai no garnadžiem. Piemēram, papildus jau visiem zināmajai velosipēda rāmja un viena vai divu riteņu pieslēgšanai pie statiska priekšmeta iespējams iegādāties arī speciālu signalizāciju zagļa iebiedēšanai. Tomēr, kā vēsta Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Diāna Lūkina, bieži vien velosipēdisti kā slēdzeni izmanto lētāko trosi, ko ar attiecīgiem instrumentiem var pārkniebt pāris sekundēs. Visvairāk velozādzību notiek Rīgas centrā, kur pastāvīgi novērojama vislielākā riteņbraucēju plūsma. Nereti zagļi uzdarbojušies arī pie lielveikaliem, neskatoties uz to, ka šīs ir ļoti publiskas, cilvēku plaši apmeklētas vietas un tur uzstādītas videonovērošanas kameras.
Cīņā pret velozādzībām un zagļu meklēšanā policija izmanto pieejamos videonovērošanas kameru ierakstus, kuros pārkāpēji ir manāmi nozieguma veikšanas brīdī - tie palīdz noskaidrot personas, kuras, iespējams, veikušas zādzības. Kā efektīvi atzīti arī policijas organizētie reidi, kuros pārbauda aizdomīgus divriteņu īpašniekus, to braucamā rāmja numuru, tādā veidā izzinot, vai vadītais velosipēds nav reģistrēts kā nozagts. Garnadžu notveršanas nolūkos tiek organizētas arī policijas darbinieku patruļas. Tāpat likumsargi cenšas ātri reaģēt uz iedzīvotāju zvaniem un rakstītajiem iesniegumiem, vēstījumiem sociālajos tīklos, nekavējoties uzsākot izmeklēšanu un meklējot zagli.
Reģistrēti arī gadījumi, kad velosipēda īpašnieks nav pieslēdzis braucamo, tādējādi riskējot pakļaut savu īpašumu zādzībai. Diāna Lūkina: «Valsts policija arvien aicina riteņbraucējus iegādāties kvalitatīvu U-veida slēdzeni, kura šobrīd tiek uzskatīta par visdrošāko no veikalos pieejamajām. Tāpat aicinām iedzīvotājus reģistrēt savus velosipēdus Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datubāzē, lai zādzības gadījumā izmeklēšanas process būtu pēc iespējas operatīvāks, kā arī atrasto velosipēdu varētu atpazīt un atdot tā patiesajam īpašniekam.»
Velo reģistrācija ir brīvprātīga, bet ieteicama - šis tik vienkāršais process palielina iespēju atgūt nozagto divriteni - ja policija atklāj zagļus, tai ir iespējams identificēt, kam pieder atrastie braucamie. Velosipēdu reģistrējot, tā īpašnieks var saņemt speciālu uzlīmi, kas zaglim uzreiz ļauj saprast, ka attiecīgais braucamais ir reģistrēts, tātad to būs grūtāk un riskantāk pārdot tālāk. Divriteni visērtāk iespējams reģistrēt CSDD mājaslapā, lietojot īpaši izstrādātu mobilo aplikāciju vai ierodoties klātienē CSDD nodaļā, kur uzreiz var saņemt arī uzlīmes.
Šobrīd CSDD datubāzē reģistrēti jau 22 032 velosipēdi, turklāt to skaits nemitīgi aug. Kā liecina CSDD statistika, visvairāk divriteņus šobrīd reģistrē vasarā, taču liela daļa cilvēku to paveica jau 2011. gada pavasarī, tiklīdz parādījās tāda iespēja. Kā norāda Ieva Bērziņa, CSDD sabiedrisko attiecību speciāliste, daļa velosipēdistu savu braucamo nereģistrē informācijas trūkuma dēļ, turpretī citi to nemitīgi atliek uz vēlāku laiku.
Lai mazinātu zaudējumus velozādzību gadījumā, braucamos iespējams arī apdrošināt. Kaut arī Latvijas apdrošinātāji nepiedāvā apdrošināt tieši velosipēdu, vairāki apdrošinātāji fiziskām personām piedāvā iespēju apdrošināt visu ģimenei piederošo iedzīvi (t. sk. velosipēdus), kas atrodas mājoklī vai ārpus tā. Šī apdrošināšana nav dārga, konkrētas cenas var noskaidrot pie apdrošinātāja. Ieskatu apdrošinātāju piedāvājumā var gūt velovortālā Veloriga.lv (Divritenis.lv) sadaļā «Info katalogi».