Tomēr Dienas aptaujātie ekonomikas eksperti vairāk vedina uz optimismu nekā pesimismu un nākamajam gadam sola straujāku izaugsmi tautsaimniecībā, neraugoties uz to, ka gan ārējās, gan valsts iekšējās ekonomiskajās norisēs netrūkst lejup velkošu faktoru.
Komentējot potenciālos izaugsmes faktorus, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzsver, ka ekonomisko izaugsmi varētu veicināt Eiropas Savienības (ES) fondu naudas no nākamā plānošanas perioda apgūšana un tas, ka rezultātus sāks dot jaunu eksporta tirgu apgūšana.
Nozaru griezumā, viņaprāt, pieaugums varētu būt vērojams tajās jomās, kuras «uzsildīsies ar ES fondu naudām», piemēram, būvmateriālu ražošana saistībā ar māju siltināšanu. Savukārt par kavēkli potenciālajai ekonomiskajai izaugsmei J. Endziņš uzskata nodokļu politikas nianses, akcentu liekot uz kavējošiem apstākļiem saistībā ar mazo un vidējo uzņēmumu režīma maiņu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa nesamazināšanu, solidaritātes nodokli, kā arī citu nodokļu celšanu.
Paredz kreditēšanu
DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš uzskata, ka vissvarīgākais faktors, kas dominēs kopējā Latvijas makroekonomikas stāstā nākamajos piecos gados, būs kreditēšana. «Nākamais vēl gan būs iesildīšanās gads, bet nav šaubu par izmaiņu virzienu. Piepildīšanās iespēja ir faktiski 100%, jautājums tikai - cik strauji tas notiks,» uzskata ekonomikas speciālists. Viņš piebilst, ka jauno kredītu, kā arī līzinga darījumu pieaugums jau notiek, bet kopējais kredītportfelis joprojām samazinās, taču arvien lēnāk. Eksperts zina teikt, ka uzņēmumiem izsniegto kredītu portfelis faktiski stabilizējies, tas ir gandrīz precīzi tāds pats kā februārī, savukārt mājsaimniecību kopējais portfelis vēl slīd uz leju. «Tieši šajā jomā kreditēšanas negatīvā cikla inerce ir visspēcīgākā. Taču nākotnē tieši mājsaimniecību aizņemšanās potenciāls ir visstraujākais,» secina P. Strautiņš.
Arī Nordea bankas ekonomikas eksperts Gints Belēvičs saskata pozitīvas tendences aizdevumu saņemšanā un teic, ka kreditēšanas nozarē šogad vērojams būtisks jauno kredītu apjomu pieaugums, kas patlaban pēc septiņu gadu pastāvīga krituma ļauj kopējam banku kredītportfelim turēties vienmērīgā līmenī. «Tas vieš cerības, ka zemākais punkts tautsaimniecības kreditēšanā sasniegts, un jau nākamgad varētu ieraudzīt kaut nelielu, tomēr izaugsmi šajā rādītājā. Septembrī veiktais banku kreditēšanas apsekojums liecina, ka bankas piedāvā labvēlīgākus kreditēšanas nosacījumus un pakāpeniski atvieglo kreditēšanas standartus,» spriež Nordea eksperts.
Jauni tirgi
P. Strautiņš arī pieļauj, ka tautsaimniecības izaugsmi nākamgad veicinās pārtikas, vieglās rūpniecības un mašīnbūves uzņēmumu pielāgošanās Krievijas tirgus sarukumam. DNB ekonomikas eksperts pieļauj, ka nozīmīgs pozitīvs devums eksportā būs no augošā informācijas tehnoloģiju segmenta un biznesa un finanšu pakalpojumu eksporta. Tomēr attiecībā uz ārējo tirdzniecību tiek saskatītas arī ne pārāk iepriecinošas lietas. G. Belēvičs norāda, ka importa kopapjoms faktiskajās cenās pēdējā laikā pieaug, pat neskatoties uz būtisku importa preču cenu kritumu. Savukārt eksports faktiskajās cenās sāk buksēt, lai gan eksporta cenas augušas. Tas nozīmē, ka salīdzināmajās cenās situācija ārējās tirdzniecības bilancē kļūst arvien sliktāka, un tas negatīvi ietekmēs kopējo valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītāju.
Cer uz patēriņu
Kā vienu no tautsaimniecības izaugsmes virzītājiem G. Belēvičs saskata patēriņu, norādot, ka no kreditēšanas atdzīvošanās visvairāk varētu iegūt nekustamo īpašumu, tirdzniecības un rūpniecības nozares. «Tieši tirdzniecības nozare, pateicoties pieaugošai Latvijas iedzīvotāju pirktspējai, līdzīgi kā tas bijis pēdējos gados, būs viens no galvenajiem IKP dzinējspēkiem. Iedzīvotāju ienākumi turpina augt straujāk nekā ekonomika kopumā, arī uzkrājumi palielinās, kas nozīmē to, ka privātais patēriņš, visticamāk, būs spēcīgs arī nākotnē,» prognozē Nordea eksperts.
Arī statistikas dati liecina, ka naudas līdzekļu apjoms, kas ir iedzīvotāju rīcībā, pamazām palielinās, vismaz attiecībā uz strādājošo sabiedrības daļu. Tā, piemēram, vidējā bruto darba samaksa gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo pašu laika posmu gadu iepriekš bija pieaugusi par 6,9%, bet reālais neto darba samaksas gada pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 6,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vairāk naudas apritē rodas arī no kredītsaistību samazināšanās. Jāuzsver, ka mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn sarucis par 5,2% līdz nepilniem 5,38 miljardiem eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati. Absolūtos skaitļos mājsaimniecību saistības pret bankām gada laikā ir sarukušas gandrīz par 300 miljoniem eiro, un vismaz daļai no šīs naudas varētu būt potenciāls atgriezties valsts ekonomiskajā apritē.
Negācijas ekonomikas speciālisti saskata saistībā ar būvniecību. «Nav redzami faktori, kas varētu strauji mainīt būvniecības sektora vājos rādītājus. Dzīvojamo māju segmentā, kur aktivitāte apstājās aizvadītajā gadā līdz ar izmaiņām imigrācijas normatīvajā regulējumā un Krievijas iedzīvotāju maksātspējas kritumu, izaugsmei pagaidām nav iemesla,» vērtē G. Belēvičs.
Savukārt P. Strautiņš iespējamu pozitīvu virzību šajā jomā saskata saistībā ar potenciālu hipotekārās kreditēšanas pieaugumu nākotnē.
Banku ekspertu prognozes rāda, kopumā tautsaimniecībā nākamgad būs straujāka izaugsme nekā šogad. Proti, Nordea bankas prognoze paredz 3,5% vērtu ekonomisko izaugsmi. Līdzīgu sniegumu paredz P. Strautiņš: «Nedaudz virs 3% gadā. Nav šaubu par privātā patēriņa nozīmīgu devumu, tā pieauguma temps visdrīzāk būs straujāks par 3%.» Savukārt J. Endziņš pieļauj, ka pieaugums varētu būt līdzīgs kā šogad vai zemāks. Šā gada trijos ceturkšņos ekonomika salīdzinājumā ar šo pašu periodu pērn augusi par 2,4%.