Lielās Sanda Ozoliņa benefices ēnā nepelnīti palika savādais atgadījums ar baltkrievu. Baltkrievs, kā ziņoja portāls Apollo, atsaucoties uz LETA, bija čurājis pie Brīvības pieminekļa. Čurāšana pārtraukta, uzlikts sods. Samaksāja 250 eiro sodu, un publicitātes gandrīz nekādas.
Lielbritānijas pilsoņu startētais rūpals pamazām attīstās. Vispirms to pārņēma Vācijas, Itālijas, Zviedrijas, Nīderlandes pilsoņi, bet nu demokrātijas process skāris arī totalitāro kaimiņu. Dziedinošā liberālisma pūsmas sevišķi pūtušas hokeja čempionāta laikā, kad baķka esot noteicis - ja kaut viena sūdzība no kāda ārzemnieka tikšot saņemta, tad… ai, labāk par to nerunāt. Visi varējuši čurāt, kur un cik ilgi vien iekārojas, bet pēc tam diktatoriskā milicija saudzīgi ņēmusi mīļoto ciemiņu zem osām un bobikā vedusi uz viesnīcu, ja izdevies noskaidrot - kuru. Ja ne, bijis jāved atžirgt uz savām mājām.
Tā nu sābris, rietumu idejas pārņemts, lūkojis savu topošo demokrātijas asnu spodrināt kaimiņzemē Latvijā. Diemžēl nav sanācis. Tomēr acīgais medijs pievērsis uzmanību, ka tieši BALTKRIEVS bijis tas jautrībnieks. Līdz šim parasti dotajā virzienā afišējās Lielbritānijas, Vācijas vai Zviedrijas PILSOŅI, nevis angļi, skoti, vācieši vai zviedri. Pat šaubīgajiem stacijas apkārtnes un Mazā Kalna ielas rajona žuļikiem vairs nelieto miglaino «dienvidnieciskas izcelsmes personu», kur nu vēl tautību, lai nesadiskriminētu. Baltkrievs var būt lepns, ka pirmie soļi pa liberālisma taku raduši atbalsi eiropeiskās Latvijas medijos.
Tas ir vecmodīgi, bet pagaidām delikāto procedūru tiek ieteikts darīt klusā savrupībā, vēlams, speciāli atvēlētās vietās. Vienkārši sakot - vēl arvien nepieciešamas atejas.
Mēs īsti nezinām, kā bija pirmskara Rīgā, bet pēc kara tualetes bijušas ievērojams deficīts nepārtraukti. Sākumā to ietekmēja pūstošais kapitālisms, vēlāk - padomju domāšanas atraugas. Fakts nepārprotams - Rīgas centrā trūkst tualešu. Iespējams, tās naktī nozog un aiznes Daugavas pārcēlājs vai baltkrievi, bet fakts, ka pietrūkst. Turklāt - ja arī tās tualetes savestu, nav jēgas tās novietot kaut kādos tumšos nostūros. Atejām jābūt tur, kur daudz cilvēku. Pie galvenā pieminekļa IR daudz cilvēku. Nav šaubu, un varam būt lepni. Diemžēl līdzi nāk daži konservatīviem cilvēkiem vēl nepieņemami rituāli.
Jau iepriekš noskaidrojām, ka mazās būdiņas nes projām. Jāizvieto tā, lai aiznest nevarētu. Šķiet, lasītāju uzmanīgākā daļa jau nojauš, KUR būtu jāizvieto labierīcības. Vai ir vēl labāka vieta kā mīklainā ceremoniju istaba monumenta Brīvības ielas galā? Tāpat to īsti nekam neizmanto…līdz šim vienīgi īpaši veiksmīgiem politiķiem bijis tas gods tur kārtot lietas. Attiecīgās iestādes iekārtojumam jābūt eiropeiskā kvalitātē ar īpaši iejūtīgu un izpalīdzīgu personālu. Tas jauki sakristu arī ar proponēto atvērtības politiku visam un visiem.
Konservatīvākā sabiedrības daļa jaunievedumu uzreiz neizpratīs un pat protestēs. Arī tas nevar mūs biedēt. Kā jau demokrātiskā sabiedrībā, par šo rīkojama tautas aptauja. Te mēs atrodam vēl vienu iespēju - aptauja organizējama reizē ar Saeimas vēlēšanām, un par tās labvēlīgo ietekmi uz lielā notikuma apmeklētību nav ne mazāko šaubu. Un vēl miljons izskaidrošanas darbam!
Ne viss ir tā, kā sākumā izskatās. Kaimiņzemes sābra dēka var izrādīties demokrātijas attīstībai daudz svarīgāka nekā hokeja zvaigznes ziņojums par otrreizējo atnākšanu.