Taču pašā Itālijā, ja pasūtīsit caffe latte, kafijas pagatavotājs barista pirmajā mirklī būs apmulsis, ko īsti gribat. Itāļi šo dzērienu biežāk sauc par latte macchiato, ko var tulkot kā - piens ar kafijas pieskārienu, traipu.
Itālijā caffe latte parasti dzer mājās brokastīs. Tas nav pēcpusdienas dzēriens. Lates kafija kafejnīcās popularitāti ieguva līdz ar espresso mašīnu parādīšanos.
Caffe latte parasti servē lielās krūzēs, sākot no 220 ml. Lates galvenā atšķirība no citiem kafijas dzērieniem ir - daudz vairāk piena. Tieši, cik daudz, tas nav strikti noteikts. Gaumes lieta. Tipiskākā proporcija ir 30 ml espresso un 180 ml uzkarsēta piena. Šim dzērienam vairāk ir piena nekā kafijas garša. Tāpēc ļoti svarīgas ir piena īpašības - tas nedrīkst būt karstāks par 65 grādiem, jo tad dzērienam būs rūgtena pārkarsēta piena garša. Jo treknāks piens, jo lates kafija būs saldāka. Parasti kafejnīcās izmanto pienu ar 2-3,5% tauku saturu.
Rīgā visbiežāk caffe latte servē caurspīdīgās krūzēs. Vispirms uzkarsē un krūzē ielej pienu, pagaida, lai tas nosēžas, siltās putiņas paliek augšā. Tad lēni pielej espresso, kas paliek dzērienam pa vidu. Klientiem patīk, kā caurspīdīgajā stikla traukā izskatās dzēriens ar balto augšu un apakšu un brūno espresso slānīti pa vidu. Taču man tas liekas novecojis priekšstats par caffe latte. Gaidot, kamēr piens nosēžas, tas atdziest un dzēriens zaudē savu garšu. Man patīk caffe latte redzēt necaurspīdīgā krūzē ar espresso crema ornamentu virspusē.
Līdzīgi šo dzērienu var pagatavot arī mājās. Patiesībā jau daudzi cilvēki ikdienā mājās, pielejot savai rīta kafijai pienu, faktiski dzer lati. Uzlejot stiprāku kafiju un pielejot vairāk silta piena, to var uzskatīt par īstu mājas lati. Cukurs, kanēlis, karameļu sīrups - pēc izvēles.