Laukumā Krištopānu ir grūti neievērot gan viņa iespaidīgā auguma un fizisko parametru dēļ, gan tāpēc, ka viņš ir izlases centrālā ass uzbrukumā un arī aizsardzībā. Ne velti Dainis jau otro gadu pēc kārtas tika atzīts par Latvijas labāko handbolistu, izkonkurējot arī pasaules handbola mekā - Vācijas bundeslīgā - spēlējošo Aivi Jurdžu. Pirms sešiem gadiem no dzimtās Ludzas Krištopāns pārcēlās uz Slovākijas handbola flagmani Prešovas Tatran, kur lielā mērā arī pieteica sevi kā augstas klases spēlētāju. Diemžēl kluba sekmes nebija tik labas, kā cerēts, jo, lai arī Tatran dominēja Slovākijā, Eiropas līmenī spēle nevedās tik labi un klubam neizdevās nostiprināties Čempionu līgā.
Tieši šī iemesla dēļ Krištopāns pēc pieciem gadiem Slovākijā vienojās par pāreju uz Brestas Meškov, kas sastāvu veidoja ar milzu ambīcijām cīņai par augstām vietām arī Čempionu līgā. Līdz šim baltkrievu klubam tās ir izdevies apliecināt, jo pamatturnīra C grupā, kas kopā ar D grupu ir rangā zemāka par elites A un B grupu, izcīnīta uzvara un nodrošinātas tiesības pretendēt uz dalību izslēgšanas sacensībās kopā ar visspēcīgākajiem klubiem. Lai to panāktu, pavasarī būs jāpieveic Dānijas Skjern. «Esmu Baltkrievijā iejuties ļoti labi, lai gan sākumā nebija viegli pierast pie augstā līmeņa treniņos un spēlēs; tas tikai vēlreiz apliecina, ka Slovākijā biju mazliet aizsēdējies,» Krištopāns sarunā ar Dienu apliecināja, ka attaisnojušās cerības par Brestas kluba ambīcijām. «Pēdējā laikā ar šo līmeni jau esmu apradis, to var redzēt arī statistikā,» Dainis norāda uz statistiku Čempionu līgā.
Pirmajās kārtās latvieša sniegums bija nestabils un astoņu vārtu spēles mijās ar neizteiksmīgiem mačiem, taču pēdējās trīs spēlēs, kuras turklāt bija izšķirošas cīņā par uzvaru apakšgrupā, Krištopāns kopā guva 19 vārtu. «Treniņi ir ļoti kvalitatīvi, visi spēlētāji ir augsta līmeņa profesionāļi - ne tikai pamatspēlētāji, bet arī rezervisti. To ne katra komanda var atļauties. Arī pati Baltkrievija mani pozitīvi pārsteidza, jo visi cilvēki ir ļoti atsaucīgi un labsirdīgi,» sacīja handbolists. «Man kā sportistam ne par ko lieki nav jāraizējas, un ir visas iespējas koncentrēties sava labākā snieguma parādīšanai. Komanda ir ļoti attīstīta publicitātes ziņā, jo ļoti aktīvi darbojas ar reklāmām, video, kluba žurnāliem.» To apliecina arī kluba mājaslapa, kas izveidota ļoti augstā līmenī, turklāt informācija tiek atjaunota deviņās valodās.
Latvijas handbolistu pagājušajā sezonā noskatīja treneris Zeļko Babičs, kurš gan vasarā komandu atstāja, jo sāka strādāt ar Horvātijas valstsvienību. Krištopāns noliedz, ka tas kaut kādā ziņā būtu ietekmējis viņa lomu komandā, jo arī ar jauno treneri ukraini Sergeju Bebeško viņš saprotas ļoti labi. «Zinu, ka Babičs principā izkārtoja to, ka pievienojos Meškov, bet man nebija cieša un personiska kontakta ar viņu, tāpēc nevaru novērtēt, vai kaut kas būtu citādi. Arī šajā situācijā mani viss apmierina. Treneris jau dara savu darbu, mēs - savu,» pragmatiski spriež Krištopāns.
Čempionu līgā Meškov uzvarēja savā grupā, lai gan pamatturnīra gaitā nācās pārvarēt krīzes brīdi, jo pēc diviem zaudējumiem tas noslīdēja uz trešo pozīciju. «Domas dalījās, ar kuru komandu būtu ērtāk spēlēt pārspēlēs par vietu izslēgšanas turnīrā. Vieni gribēja dāņus, citi - ukraiņus. Man gan šķiet, ka viss tāpat būs atkarīgs tikai no mums un izredzes tikt tālāk ir pietiekami labas. Tālāk jau vairs nav ko domāt, jo tur paliek tikai Eiropas topa komandas.»
Pret Eiropas elites komandām Krištopāns cer spēlēt arī valstsvienības sastāvā, bet, lai to panāktu un vasarā piedalītos pārspēlē par vietu 2017. gada pasaules čempionātā, četrās spēlēs janvārī aiz sevis jānotur Ukrainas un Grieķijas izlase. «Nupat notikušajā Rīgas domes kausā guvām labu pieredzi, novērtējām savu gatavību, bet darbs jau nebeidzas. Tagad nedēļu būsim mājās, bet katram ir izdalīts plāns, kā gatavoties izšķirošajām spēlēm. Apzināmies, ka svarīgākā būs pēdējā spēle pret Ukrainu, taču, ja par šo spēli sāksim domāt jau ceturtajā janvārī, līdz tai nemaz netiksim. Vispirms jāpadara savs darbs pret Kipru un Grieķiju,» Krištopāns uzsver, ka mērķim jātuvojas pamazām. Tiesa, viņš arī neslēpj, ka būtu grēks neizmantot labvēlīgo situāciju, kad galvenie konkurenti grieķi un ukraiņi šajā ciklā reiz jau uzvarēti un grupā ieņemta līderpozīcija.