Kamēr kritiķi aizrāda, ka jaunajam pāvestam ar vienkāršību, pieticību un pazemību izdevies mainīt tikai baznīcas ārējo veidolu, nevis ienest kādas kardinālākas pārmaiņas, viņš iekarojis daudzu katoļticīgo sirdis un licis noprast, ka valdīšanas laikā gatavs īstenot vairākas reformas baznīcas iekšienē.
«Parasts» cilvēks
2013. gada 13. marta vakarā baltie dūmi no Siksta kapelas skursteņa vēstīja, ka kardināli izraudzījušies jauno pāvestu - Buenosairesas arhibīskapu Horhi Mario Bergoljo, kurš pieņēma Franciska vārdu. Viņš kļuva ne vien par pirmo latīņamerikāni un jezuītu pāvesta godā, bet arī pirmo Romas katoļu baznīcas galvu gandrīz 1300 gadu laikā, kurš nenāk no Eiropas.
Francisks ienesis Vatikānā lielāku vienkāršību, viņš atteicies no greznajiem pāvesta apartamentiem un mitinās pieticīgākā viesu namā kopā ar citiem garīdzniekiem. Tāpat viņš izvēlējies vienkāršāku apģērbu, tērpjas baltā talārā un kaklā nēsā dzelzs krustu, atsakoties no tradicionālā zelta krusta.
Pirmo jubileju pāvesta amatā Francisks pavadīja bez pompa, izvairoties no jebkādām oficiālām svinībām. 77 gadus vecais pāvests pat nebija Vatikānā, jo jau svētdien kopā ar kardināliem un bīskapiem devās uz nedēļu ilgām lūgsnām mežainā apvidū Romas tuvumā.
Tas ļāva izbēgt no mediju un apbrīnotāju pūļiem, kas, pēc novērotāju domām, kuplā skaitā sekotu līdzi oficiālām svinībām. Aptaujas liecina, ka Francisks no visiem pēdējiem pāvestiem iemantojis lielāko sabiedrības atbalstu. «Tagad cilvēki ar prieku gatavi paziņot, ka ir katoļi,» aģentūrai AP sacīja britu kardināls Vincents Nikolss. «Domāju, ka tas ir pāvesta Franciska nopelns.»
Pāvests iemantojis kulta personības statusu, kas pieticīgajam Franciskam nav gluži pa prātam, taču, pēc ekspertu domām, palīdzējis panākt to, ka katoļticīgie biežāk iegriežas baznīcā. «Man šķiet aizvainojoši attēlot pāvestu kā sava veida supervaroni, zvaigzni,» Francisks atzina sarunā ar Corriere della Sera. «Esmu cilvēks, kurš smejas, raud, mierīgi guļ, kuram ir draugi, esmu tāds pats kā visi citi. Parasts cilvēks.»
Reformas vēl priekšā
«Tas, kas patlaban notiek Svētā Krēsla iekšējā pārvaldībā, ir teju zemestrīce,» pāvesta Franciska pirmo gadu raksturoja raidsabiedrības NBC Vatikāna apskatnieks Džordžs Veigels. Arī citi eksperti iesāktās reformas dēvē par lielākajām strukturālajām izmaiņām pusgadsimtā.
Kā lielāko veikumu daudzi min ķeršanos pie baznīcas finansēm, reformējot par korupciju un naudas atmazgāšanu kritizēto Vatikāna banku. Pāvests februārī izveidoja jaunu Finanšu ministriju Svētā Krēsla ekonomisko lietu pārraudzīšanai. Tas iezīmē izmaiņas baznīcas pārvaldībā, paverot ceļu lielākai finanšu caurskatāmībai.
Pāvests norādījis arī uz tradīciju maiņu, vēršoties pie katoļiem, kas ikdienā neapmeklē baznīcu, un šķirtajiem ticīgajiem. Atšķirībā no sava priekšteča pāvesta Benedikta XVI Francisks ieņēmis pielaidīgāku attieksmi pret homoseksuāļiem. Francisks daudzos izsauca pārsteigumu, paziņojot, ka netiesā gejus. «Ja kāds ir gejs un no labas gribas meklē To Kungu, kas gan es esmu, lai viņu tiesātu?» uzsvēra pāvests.
Taču ne visiem ir pa prātam pāvesta rīcība, un daļa konservatīvo katoļu baidās, ka viņš ticīgajos sēj mulsumu un apdraud baznīcas pamatmācības. Tikmēr citi ir vīlušies, ka pāvests nav viesis cerības uz lielām izmaiņām baznīcas kursā. Nekas neliecina, ka baznīca varētu mainīt savu nostāju par kontracepciju, abortiem vai garīdznieku celibātu.
Pāvesta solītās reformas vēl tikai priekšā, pārliecināti eksperti. Tomēr nākamajos gados būs jāpiepūlas, lai attaisnotu cerības un stātos pretim korupcijas un pedofilijas skandāliem baznīcā.