Kas budžeta portfelim «vēderā»?
1. Spēja saprast, vai it kā mazsvarīgajam patiesībā nav potenciāli liela ietekme, ir būtiska, Saeimas deputātiem sākot vērtēt 2013. gada budžeta projektu. Proti, ministrijas, veidojot savas prioritātes, acīmredzot saskārušās ar situāciju, ka visu vajadzīgo naudu kā papildu finansējumu esošajam iegūt nav izdevies, attiecīgi trūkstošo daļu mēģinājušas sameklēt, līdzekļus pārdalot starp programmām. Lielā daļā gadījumu tas, šķiet, izdevies veiksmīgi, tomēr skaidrojumos pamanāmi arī riskanti manevri. Piemēram, neviens neapšauba, ka Iekšlietu ministrijai ir jāattīsta informācijas sistēma, kas ir būtisks darba nosacījums. Politikas veidotāji centušies naudu atrast, it kā pa mazumiņam kaut ko noņemot ugunsdzēsējiem, kaut ko robežsargiem utt. Un te nu retoriski jāsaka: lai nu labie gari stāv klāt, lai šie samazinājumi attiecīgo dienestu darbu nepasliktinātu...
Te, protams, var iebilst: jā, bet kādas ir alternatīvas? Viens no virzieniem, kurā lūkoties, ir pieteiktie tēriņi saistībā ar gatavošanos Latvijas prezidēšanai ES 2015. gadā. Pilnīgi skaidrs, ka šīs funkcijas prasa papildu štata vietas, apmācību utt., tomēr, lasot budžeta projektu, rodas sajūta, ka mazā Latvija grib šajos sešos mēnešos līdzināties krietni lielākām un turīgākām ES dalībvalstīm. Vai tiešām mēs kristu kaunā, ja atzītu ierobežojumus savām iespējām un ēdienkartē ierakstītu siļķi, nevis omārus? (Līdzīgi ar izdevumiem, kas nepieciešami saistībā ar Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gaidāmo statusu.)
Tomēr kopumā budžeta projekts uzskatāms par labu pašreizējai situācijai (joprojām dzīvojam uz parāda, grūti prognozēt ārējos tirgos notiekošo). Saeimas 4. oktobra plenārsēdē deputāts Pimenovs trāpīgi norādīja, ka valdība līdz šim galvenokārt domājusi par valsts parāda mazināšanu; tas esot pareizi, bet tiekot piemirsts par privāto parādu. To savukārt var mazināt, palielinot cilvēku ieņēmumus. Opozīcijas pārstāvis savā uzrunā centās šo kopumā pareizo diagnozi attiecināt arī uz nākamā gada budžeta projektu, tomēr te vienam no inteliģentākajiem Saskaņas centra politiķiem grūti piekrist. Pietiekami daudzskaitlīgām no valsts budžeta finansētām profesionālajām un sociālajām grupām tiek piešķirta papildu nauda, kas veicinās to rocību. Šo pozitīvo impulsu gan var slāpēt nepieciešamība mazināt privātpersonu parādsaistības, dzīves dārdzības pieaugums plus jauniegūto līdzekļu tērēšana importa preču/pakalpojumu iegādei, tomēr, izmantojot zināmo salīdzinājumu, glāze ir nevis pustukša, bet līdz pusei pilna.
Seriāls turpinās
2. Brazīlijas presē nesen parādījās ironisks salīdzinājums par attieksmi pret korupciju valsts pārvaldē. Vīram rodas aizdomas, ka sieva viņu krāpj. Kungs izseko laulāto draudzeni un kādu svešu vīrieti, kuri kopā ieiet viesnīcas numurā. Pieplok atslēgas caurumam, bet - nepazīstamais vīrietis uzmet durvju rokturim savu kreklu, aizsedzot greizsirdim skatu. Vīrs izdara secinājumu, ka sieva viņam ragus neliek, jo viņš to pats savām acīm nav redzējis. Tas nekas, ka sievas pavadoņa izģērbšanās it kā liecina par pretējo...
Kaut kas līdzīgs vērojams Latvijā saistībā ar pasažieru vilcienu iepirkumu. Ņemot vērā, ka abas puses situāciju traktē kardināli atšķirīgi, ka juridiskajās niansēs orientējas retais, ka vispār par šīm niansēm nekas daudz nav zināms, amatpersonas var rīkoties kā laulenis iepriekš izklāstītajā stāstiņā: ja pats savām acīm neredzu to grēka darbu, tad pieņemu, ka neviens nav grēkā kritis. Un publikai ir jāņem par pilnu, ka putra ievārīta grandioza, bet tā ievārījusies pati no sevis - vainīgo nav, visi rīkojušies ar labākajiem nodomiem un juridiski pamatoti. Tā kā daudzus šāds iznākums neapmierina, viņi turpina stāvēt pie durvīm ar aizklāto atslēgas caurumu un dedzīgi apspriest, kas notiek numuriņā...
Savukārt valdība ir tik apdullusi, ka nespēj jēdzīgi izstāstīt, ka arī tad, ja vagoniem paredzēto naudu ieguldīs citos transporta infrastruktūras projektos, Latvija būs ieguvēja un ka tieši jauni dzelzceļa vagoni nebūt nav izšķirošākais Latvijas transporta sistēmas nākotnes jautājums.
Pūšam pīlītes
3. Batālijās ap MTG grupas tiesībām prasīt no kabeļoperatoriem samaksu par MTG produktu translēšanu (Saeima pagājušajā nedēļā deva tam zaļo gaismu) abas puses demonstrēja aizkustinošas rūpes par šīs valsts iedzīvotājiem. MTG pretinieki visā nopietnībā klāstīja - ja kabeļtelevīziju klientiem nāksies mēnesī piemaksāt 20 santīmu, izmisusī tauta masveidā pārtrauks skatīties televīziju un zaudēs piederības sajūtu Latvijai, ko līdz šim garantēja LNT un TV3 ražotie šovi un seriāli. Savukārt MTG puse ne sista negribēja atzīt, ka gaidāmie papildu ieņēmumi ļaus mazināt līdzšinējos zaudējumus, tā vietā dievojoties, ka nauda tiks novirzīta jaunu raidījumu latviešu valodā veidošanai.
Amizanti, ka ceturtās varas pārstāvji kautrējas atklāti pateikt: runa ir nevis par skatītāju interesēm, bet par to, ka papildu līdzekļi MTG ļaus veiksmīgāk grūstīties ar sabiedrisko televīziju.
Tikmēr krietni būtiskāki jautājumi - retranslēto Krievijas kanālu rosīšanās Latvijas informatīvajā telpā, ar kādiem produktiem uzrunāt Latvijas cittautiešus, sniedzot Latvijas interesēm atbilstošāku alternatīvu, - joprojām paliek otrajā vai pat trešajā (jo vēl jau jāizkaujas par apvienoto sabiedrisko mediju) plānā.
Šonedēļ
4. Saeimas komisiju darba kārtībā šonedēļ objektīvi centrālo vietu ieņem 2013. gada valsts budžeta projekts - uz attiecīgo profilu komisiju sēdēm uzaicināti virkne nozaru ministru. Atzīmēšanas vērts šķiet arī mēģinājums (Pieprasījumu komisija 10.10.) tikt skaidrībā, ko darīt ar kultūras pieminekli - Ķemeru viesnīcas un sanatorijas kompleksu. Savukārt valdība spriedīs, kā panākt, lai alkohola ikgadējais patēriņš samazinātos no septiņiem litriem uz vienu iedzīvotāju pēc 15 gadu vecuma līdz sešiem litriem 2014. gadā (50 lpp. garš plāns alkoholisma ierobežošanai). Tiks arī spriests, kā pasargāt valsts budžetu no nepatīkamā pienākuma maksāt kompensācijas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās dabas teritorijās. Un, protams, svarīgs nedēļas notikums ir Rīgas Tehniskās Universitātes 150 gadu jubilejas pasākumi.