Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis uzskata - ja Saeima būtu atbalstījusi LPS ierosinājumu likumā atjaunot normu, kāda pastāvēja 90. gadu sākumā, ka pašvaldības vadītāju var atcelt tikai ar 2/3 balsu vairākumu, deputāti daudz atbildīgāk izraudzītos līderi, kuru arī nevarētu nomainīt ar vienas vai divu balsu pārsvaru. «Mēraukla nav domes darbs, bet gan ambīcijas, pagastveču niķus ieskaitot,» uzskata Lielo pilsētu asociācijas pārstāvis Māris Kučinskis, kura politiskā darbība bijusi saistīta ar pašvaldībām. Šajā sasaukumā pēc novadu reformas, kurā pilsētām bija jāsāk strādāt kopā ar pagastiem, attiecības domēs atspoguļo arī lauku un pilsētu interešu sadursmi. «Tur, kur ir spēcīgs līderis, kā Tukuma novadā Juris Šulcs, nav ne nopietnas opozīcijas, ne mēģinājumu mainīt mēru,» uzskata M. Kučinskis, kurš agrāk pārstāvēja Tautas partiju. Tieši tā 2004. gadā panāca J. Šulca nomaiņu, bet jau pēc gada, ieguvis vēlētāju uzticību, viņš atgriezās Tukuma mēra amatā. Toreiz pie domes piketēja vairāk nekā simt priekšsēža aizstāvju.
Cīņa no pirmās dienas
Pagājušajā nedēļā, kad amatu zaudēja Talsu novada priekšsēdis Miervaldis Krotovs (ZZS), pie pašvaldības piketētāju nebija un arī zālē vēl varēja atrast brīvas vietas. Domes vairākums, kuru veido ZZS un no Jaunā laika ievēlētie deputāti, kuri tagad pārstāv Reģionu aliansi, neticēja, ka opozīcijai, kuras līderis ir bijušais Talsu mērs Aivars Lācarus, šoreiz izdosies panākt vadības maiņu, ko mēra pretinieki vēlējās ne reizi vien. A. Lācarus domē ievēlēts no jau likvidētās Tautas partijas, uz kuras vietējās nodaļas bāzes pērnajā rudenī nodibināta reģionālā partija Talsu novada attīstībai. Par tās priekšsēdētāju kļuva kādreizējais A. Lācarusa padomnieks uzņēmējs Aldis Vilsons, kurš arī vēroja domes sēdē notiekošo.
M. Krotovs, par kura atbrīvošanu nobalsoja deviņi no 17 deputātiem, pirms ievēlēšanas novada domē bija Lībagu pagasta priekšsēdētājs. Līdz ar amata zaudēšanu viņš zaudē arī sociālās garantijas, uz kurām var pretendēt pašvaldību vadītāji, kas bijuši amatā divus sasaukumus. Viņiem pienākas ikmēneša pabalsts divu minimālo mēnešalgu apmērā. A. Lācarus gan īpaši uzsvēra, ka savulaik ir solījies šī iemesla dēļ nebalsot par mēra noņemšanu īsi pirms vēlēšanām, bet šoreiz citādi nevarot, jo pašvaldības finansiālā situācija ir pārāk kritiska. TP vēlēšanās 2009. gadā uzvarēja, bet ZZS vienojās ar visām pārējām domē ievēlētajām partijām, lai atstātu TP opozīcijā, iebilstot pret tās nedemokrātisko vadības stilu iepriekšējā sasaukumā. Toreiz TP viena varēja nodrošināt vairākumu un tai ne ar vienu nebija jārēķinās. Pretrunas domnieku attiecībās bija ieprogrammētas jau sākumā, jo divas lielākās frakcijas - TP un ZZS - nespēja vienoties. Daļēji tā bija arī cīņa starp pilsētas un lauku interesēm.
Demisijas rosinātāji norādīja, ka M. Krotovs kā kapitālsabiedrību kapitāla daļas turētājs nav reaģējis uz kritisko finansiālo situāciju SIA Stendes nami. M. Krotovs paskaidroja, ka nav bijis informēts par to. Dienā, kad opozīcijā ierosināja mēra demisiju, SIA Stendes nami valdes loceklis Uldis Rozenbergs (ZZS), kurš ir arī domes deputāts, no amata atkāpās, vienlaikus atsakoties no pienākumiem SIA Talsu ūdens valdē. Jauno domes priekšsēdi Talsu novada deputāti vēl nav spējuši izraudzīties, un pašvaldību vada vietnieks Andris Dedzis, kurš ievēlēts no JL. No šīs partijas ievēlēta arī Daiga Feldmane, kura minēta kā viena no iespējamajām mēra kandidātēm. A. Dedzis to nevarēja komentēt, bet viņš piekrīt opozīcijai, ka pašvaldība šos dažus mēnešus ir jāvada cilvēkam, par kuru var vienoties izteikts vairākums.
Cīņas mazajos novados
No lielajiem novadiem mēra nomaiņu vēl ir piedzīvojis Balvu novads, kur Jāni Trupovnieku (toreiz TB/LNNK) nomainīja Andris Kazinovskis (LZS). Raibākā pieredze ir bijusi mazajos novados. Rucavas novadā dažus mēnešus pēc vēlēšanām veselības stāvokļa dēļ atkāpās Viktors Čamans. Viņa pēctecis Andris Brīvkalns amatā ilgi nenoturējās, jo 2010. gada pavasarī domnieki konstatēja, ka viņa ievēlēšanā piedalījies deputāts, kurš tajā laikā jau bija zaudējis deputāta pilnvaras, liecina aģentūras LETA arhīvs. Nākamais domes priekšsēdētājs Andis Rolis ar vienas balss pārsvaru amatu zaudēja 2011. gada vasarā, jo bija nonācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja uzmanības lokā par kukuļa došanu valsts amatpersonai. Prokuratūra gan kriminālprocesu izbeidza, bet opozīcijai nešķita, ka tāds cilvēks var vadīt pašvaldību. A. Rolis toreiz skaidroja, ka valsts amatpersona ir viņa tuvs draugs, kuru viņš apsveicis vārdadienā.
Nemierīgi šie četri gadi pagājuši arī Ropažu novadā, kura priekšsēdis atkal ir Antons Cibuļskis (Reģionu alianse), bet 2011. gada maijā viņu no amata atbrīvoja un vietā ievēlēja Ivaru Gailīti (Latvijas Zaļā partija). Pagāja gads, un tie, kas A. Cibuļski gāza, lūdza viņu tomēr atkal vadīt pašvaldību, jo pieredzes trūkuma dēļ jaunajam priekšsēdim nebija izdevies nodrošināt pietiekami efektīvu Eiropas projektu īstenošanu. A. Cibuļski vēlreiz ievēlēja amatā, bet tagad viņš Dienai atzina, ka faktiski domes darbs šajā sasaukumā ir bijis paralizēts un viņa pozīcijas joprojām ir apdraudētas. Pa šo laiku priekšsēdis ir zaudējis autovadītāja tiesības, bet pieķerts pārvietojoties ar auto bez tām, kas devis otro elpu viņa oponentiem cīnīties par vadības maiņu.