Savukārt Eiropas Komisija (EK) jau šogad februārī paziņojusi, ka ieņēmumi no šī nodokļa ieviešanas varētu sasniegt 35 miljardus eiro (24,5 miljardi latu) gadā. FDN mērķis ir nodrošināt, lai finanšu uzņēmumi iemaksātu taisnīgu daļu valstu budžetos, jo patlaban finanšu joma maksā mazākus nodokļus salīdzinājumā ar citām nozarēm, uzsver EK pārstāvji.
Uzreiz jāuzsver, ka nodoklis netiks piemērots ikdienas finanšu darījumiem, ko veic privātpersonas vai uzņēmumi, piemēram, apdrošināšanas līgumiem, hipotekārajiem aizņēmumiem, maksājumiem ar kredītkarti un aizdevumiem uzņēmumiem.
Nodokļa ieviešana nozīmētu, ka bankas un citi finanšu pakalpojumu uzņēmumi sedz taisnīgu daļu izdevumu par atgūšanos no krīzes, uzskata EK un turklāt īpaši atgādina, ka tieši finanšu sektors lielā mērā izraisīja ekonomikas lejupslīdi, bet pēc tam saņēmis ievērojamu nodokļu maksātāju atbalstu, lai spētu izdzīvot. Tāpat tiek uzskatīts, ka FDN ieviešana sekmēs finanšu jomas ieguldījumu reālajā ekonomikā palielināšanos.
Atbilstoši EK izstrādātajam plānam FDN attieksies uz visiem finanšu darījumiem, kuru viens no dalībniekiem atrodas kādā no nodokli akceptējušajām valstīm. Minimālā FDN likme būs 0,01% par atvasinājumiem (derivatīviem) un 0,1% par citiem finanšu darījumiem, ieskaitot darījumus ar akcijām un obligācijām. Jāņem vērā, ka valstis, kurās šis nodoklis būs spēkā, varēs noteikt arī augstākas FDN likmes. ES dalībvalstis, kuras paziņojušas par atbalstu FDN ieviešanai, ir Austrija, Beļģija, Igaunija, Francija, Vācija, Grieķija, Itālija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija un Spānija. Pret nodokļa ieviešanu iestājas galvenokārt Lielbritānija un Zviedrija, kā arī Bulgārija, Čehija, Kipra, Dānija, Luksemburga un Malta.
Latvijas oficiālā nostāja ir, ka mūsu valsts neatbalsta finanšu darījuma nodokļa ieviešanu Latvijā, ja tas netiek ieviests visā ES vienlaikus. Diena jau rakstīja, ka mūsu valsts Finanšu ministrija paudusi viedokli - FDN ieviešana varētu veicināt kapitāla aizplūšanu no ES valstīm, kuras šādu nodokli ievieš, uz tām jurisdikcijām, kurās šāds nodoklis netiek piemērots.
Šī nodokļa «dziļākā jēga ir piespiest finanšu sektoru piedalīties kopējā finansiālā stāvokļa uzlabošanā, tādā veidā pārdalot nodokļu slogu», Dienai jau iepriekš pauda finanšu konsultāciju kompānijas PB Finanses valdes locekle Agnese Pastare.
Jāatgādina arī, ka šis nodoklis jau pērn vairākās valstīs izpelnījies neformālo nosaukumu - Robina Huda nodoklis.