Pavasara plūdu laikā cietušo ceļu un ielu labošanas izdevumi veido 67% no kopējiem VARAM aprēķinātajiem zaudējumiem, savukārt iedzīvotājiem pabalstus izmaksās astoņas pašvaldības par kopējo summu 183 568 lati. Kopā informāciju par plūdu radītajiem zaudējumiem iesūtījušas 29 pašvaldības. No valsts budžeta līdzekļiem vislielāko summu pieprasījuši Daugavpils pilsētas un Daugavpils novada domes pārstāvji, kas šos līdzekļus iecerējuši tērēt galvenokārt ceļu un dambju atjaunošanai. Abu pašvaldību norādītais zaudējumu apjoms kopā veido vairāk nekā trešo daļu no VARAM norādītās summas. Mazāk līdzekļu plūdu seku novēršanai vēlas saņemt Carnikavas, Pļaviņu, Ilūkstes novads un citas pašvaldības, liecina Krīzes vadības padomes sekretariāta dati.
Papildus minētajām summām Ogres novada pašvaldība ir pieprasījusi 1,8 miljonus aizsargdambja atjaunošanai, kas tika pārrauts pavasara plūdos, kā arī 40 000 latu upes gultnes tīrīšanai. Ar pašvaldībai pieejamajiem līdzekļiem dambi «varēsim atjaunot iepriekšējā stāvoklī, un atliks tikai cerēt, ka to nepārraus vēl kādā vietā», norāda Ogres novada domes izpilddirektors Pēteris Špakovskis, piebilstot, ka patiesībā šis aizsargdambis ir bez saimnieka, tātad valsts īpašums, kura apsaimniekošanas, atjaunošanas izdevumi būtu jāsedz valstij vai uzņēmumam Latvenergo. Domes pārstāvis uzskata, ka tieši Rīgas HES darbības ietekmes sekas ir šā gada nopietnie plūdi. «Kamēr nebija uzbūvēts Rīgas HES, šie dambji nebija vajadzīgi,» ir pārliecināts E. Špakovskis. Pretējās domās ir Latvenergo ražošanas direktors Māris Kuņickis: «Absolūti nepareizs ir priekšstats par to, ka mums ir kāda ietekme uz pavasara plūdiem, paliem, kas notika Ogres upē. Tie notika Ogres upes darbības un tās ģeogrāfisko un ģeoloģisko īpatnību dēļ.» Tāpēc Latvenergo pārstāvis neredz iemeslu prasībai uzņēmumam finansēt dambja atjaunošanas un uzturēšanas darbus. Tikmēr vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra preses sekretāre Maija Pētermane sola, ka šai situācijai «tiks meklēts risinājums. Nebūs tā, ka tiks atstāta pašvaldība viena pati.»
Vienlaikus Ogres pašvaldības pārstāvis atzīst, ka plūdos cietušajam aizsargdambim līdz šim pat nekādas tehniskās pārbaudes nav veiktas, aprobežojoties ar vizuālu apskati vai krūmu nociršanu, kas tiek pamatots ar finanšu trūkumu.
Krīzes vadības padomes sēdē šodien spriedīs ne tikai par zaudējumiem, bet arī par turpmāko rīcību plūdu draudu riska samazināšanai. Ministrijas ir iesniegušas savus priekšlikumus. VARAM atzinusi, ka nepieciešama pašvaldību rīcības vienota koordinācija visa upes baseina ietvaros, ir jāstrādā arī pie jaunu hidrotehnisko būvju celtniecības un esošo atjaunošanas, tāpat iecerēts aizliegt ziemā strādāt tām mazajām HES, kuras nevar nodrošināt slūžu pacelšanu.