Šīs vēlēšanas ir vēl viens spožs apliecinājums tam, ka mūsu vēlēšanu sistēma dod ļoti plašas iespējas vēlētājiem paust savu attieksmi pret konkrētiem kandidātiem. Un nevis vienkārši paust attieksmi, bet arī izšķiroši ietekmēt, kurš tiek, kurš netiek ievēlēts Saeimā. Visa tā vaidēšana un ņaudēšana, cik mums ir slikta vēlēšanu sistēma, ir vienreiz jāizbeidz. Tādu vēlēšanu sistēmu, kur balsotājs tik niansēti var paust attieksmi pret kandidātiem, pasaulē nav daudz.
Kāpēc tomēr izskan neapmierinātība ar balsošanas kārtību?
Visa tā runāšana, ka nepieciešama mažoritārā vai vēl kaut kāda sistēma, lai stiprinātu varas saiknes ar vēlētāju, nāk no tādiem cilvēkiem, kuri paši par politiku maz interesējas, kuriem šķiet, ka viņi kādam nepārtraukti jāapčubina un ka viņi var vienkārši dirnēt pie televizora, lamāt valdību un tad kāds atnāk un visu izdara. Demokrātijā tā nenotiek.
Jau Senajā Grieķijā labs pilsonis bija tāds, kurš aktīvi iesaistās lēmumu pieņemšanas procesā. Šī ir fundamentāla lieta, ko esam aizmirsuši. Un šeit nav runa tikai par latviešiem, to pašu var teikt par demokrātisko pasauli vispār, kur ne visi, bet viena daļa cilvēku sagaida, ka viss brīnumaini notiks pats no sevis. Līdz ar to es uzskatu, ka mūsu sistēma ir samērā laba. Kā mēs redzam Solvitas Āboltiņas gadījumā, vēlētājiem bija iespēja aktīvi paust negatīvo attieksmi pret konkrētu kandidātu vai, piemēram, Artusa Kaimiņa gadījumā paust pozitīvu attieksmi. Vienlaikus man ir patiess kauns par Latgales vēlētājiem, kas balsoja par Vienotību un ar saviem plusiem pacēla uz pirmo vietu cilvēku, kurš ir pieķerts, maigi izsakoties, pievienotās vērtības nodokļa optimizēšanā, turklāt laikā, kad valstī bija ļoti smaga situācija un kad šīs pašas partijas premjerministrs centās diegt kopā budžetu, apcērtot dažādas attīstības programmas un atlaižot lielu daļu valsts sektorā strādājošo. Ka šādu cilvēku vēlētāji paceļ uz pirmo vietu - tas ir jautājums, par ko jārunā atkal un atkal. Es nezinu - varbūt Latgalē nodokļu nemaksāšana kļuvusi par tik normālu dzīves sastāvdaļu, ka par to neviens nesatraucas, bet, ja tas tā ir, tad vēl jo vairāk par to jādomā un ne mazāk kā par valsts drošību.
Vai Artusa Kaimiņa ievēlēšana vērtējama pozitīvāk?
Tieši tas pats. Jautājums - ko no politiķiem vēlas sagaidīt Reģionu apvienības balsotāji Rīgā. Ar kādu olekti viņi mēra politiķus? Vai tiešām šo vēlētāju priekšstatā labs politiķis ir tāds, kurš lamājas radioraidījumā, izņirgājas par citiem, pats nespējot uzturēt normālu diskusiju, nespējot pateikt pat kādus piecus sakarīgus teikumus?
Kāpēc tik zemu vēlētāju atbalstu guva Inguna Sudraba? Iepriekš socioloģija rādīja ko citu.
Sudrabas veidotās partijas neveiksmes pamatā ir strukturāla problēma. Šo partiju pārsvarā atbalsta mazāk turīgi cilvēki ar zemāku izglītības līmeni, kas kūtrāk piedalās vēlēšanās. Tad, kad sociologi pa telefonu vai atnākot mājās vaicā, par kuru partiju jūs balsotu, viņi atbild, ka par Ingunu Sudrabu, taču, kad faktiski jāizdara izvēle vēlēšanu iecirknī, viņi to neizdara. Paliek mājās. Es nedomāju, ka viņas neveiksmes pamatā liels nopelns būtu drošības situācijai, jo īstenībā No sirds Latvijai pārstāvju attieksme pret Krieviju, notikumiem Ukrainā vai Saskaņas izredzēm tikt valdībā kampaņas gaitā būtiski mainījās, ļoti tuvinoties Vienotības un ZZS nostājai. Un ar visu to No sirds Latvijai dabūja tik sliktu rezultātu. Tas man liek domāt, ka šis nav stāsts par to, ka Sudraba kaut kur ir vai nav lidojusi kaut kādā noteiktā lidmašīnā. Tas nozīmē, ka šādu rezultātu pamatā ir strukturāla problēma.